Politiķa uzvara ierēdņu konkursā ir pretrunā ar likuma pamatprincipu

Politiķa Jāņa Patmalnieka uzvara konkursā uz Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieka enerģētikas jautājumos amatu ir pretrunā ar likumā iestrādāto ierēdniecības neitralitātes pamatprincipu – Neatkarīgajai norāda eksperti.

Tāpat eksperti atgādina, ka augsta amata iegūšana pateicībā par naudas piesaistīšanu partijai ir izplatīta prakse Amerikas Savienotajās Valstīs.

Kā zināms, augusta sākumā J. Patmalnieks uzvarēja EM konkursā, taču pirms tam bija čakli un dāsni maksājis biedra naudas partijai Vienotība: 2014. gada pirmajā pusgadā - 15 000 eiro, 2010. un 2011. gadā tolaik partijai Jaunais laiks - katru gadu pa 5000 latu. J. Patmalnieks atradies arī dažādos partijai atvēlētos augstos amatos, piemēram, bijis Eiroparlamenta deputāta no Vienotības Krišjāņa Kariņa padomnieks un līdz uzvarai konkursā - Vienotības deleģētā ekonomikas ministra Arvila Ašeradena padomnieks.

Krustot principus nav pareizi

Politologs Filips Rajevskis, lūgts komentēt dāsnās biedru naudas maksājušā politiķa uzvaru ierēdņu konkursā, teica: «Notikušais tā ļoti dīvaini kontrastē ar to, ka mums Latvijā ir nepolitizēta ierēdniecība. Ierēdniecības nepolitiskums līdz šim ir mums bijis kā stūrakmens. Uz neitralitātes principa bāzēta arī ierēdņu aizsardzība. Viņus nedrīkst atlaist, un visādi citādi viņi tiek sargāti, jo viņi taču mums skaitās nepolitiski. Notikušais attiecībā pret šo ierēdniecības neitralitātes pamatprincipu ir rupjš pārkāpums. Tad jau varbūt jāpāriet uz to principu, ka ierēdņi mainās līdz ar politiķiem, un politiķiem jāpiešķir lielākas tiesības mainīt ierēdņus. Tad tā var rīkoties, pasludinot politiķa uzvaru ierēdņu konkursā. Tad var rīkoties kā ASV. Mums Latvijā bija ASV vēstniece Ketrina Toda Beilija, kura savai partijai bija savākusi lielākos ziedojumus, tāpēc arī ieguva labo amatu. Ir arī tāds princips, un nevar teikt, ka tas ir nepareizs. Bet krustot šādu principu ar ierēdniecības politiskās neitralitātes principu nav pareizi.»

Visi amati - sarunāti

KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes loceklis, Džordža Sorosa finansēto organizāciju Providus un Delna biedrs, daudzu pētījumu autors par ierēdņu neitralitāti un valsts amatpersonu godīgumu Valts Kalniņš savā darbā Valstiskā godaprāta novērtējums Latvija 2011 cita starpā norādījis uz būtisko ierēdņa politiskās neitralitātes pamatprincipu: «Likums kā vienu no ierēdņa pamatpienākumiem nosaka ievērot politisko neitralitāti. Valsts civildienesta ierēdnis savu pienākumu izpildē vadās tikai pēc profesionāliem kritērijiem un lēmumu pieņemšanā nav atkarīgs no politiskās ietekmes. Šobrīd nav iestādes, kas aizsargātu valsts pārvaldē strādājošos pret patvaļīgu atlaišanu vai politisko iejaukšanos.»

Tālāk, pētot situāciju un atsaucoties uz praktiķiem ierēdniecības darbā, V. Kalniņš konstatējis, ka realitātē ierēdņu neitralitāte nemaz nepastāv: «Bijušais Valsts kancelejas darbinieks, pašlaik konsultants valsts pārvaldes jautājumos Uģis Šics ir skeptisks par esošajām garantijām pret politisko iejaukšanos: «Es nevaru iedomāties nevienu nozīmīgu amatu, kur konkursa laikā nenotiktu neformālas konsultācijas par to, kurš varētu konkursā uzvarēt. Ierēdnis nevar strādāt, saglabājot pilnīgu neitralitāti. Pastāv iespēja izvēlēties starp divām stratēģijām. Var izvēlēties vai nu klusēt, izvairoties no tādiem lēmumiem, ar kuriem šķietami kaut kas nav kārtībā, vai otra izvēle - piedalīties. Ik pa laikam parādās cilvēki, kas strādā neatkarīgi un cenšas aizstāvēt savu iestādi. Bet, tiklīdz sāk pretdarboties kādam politiskam lēmumam, agrāk vai vēlāk tiks atrasta, piemēram, «nepaklausīgajam» ierēdnim padota kasiere, kas būs kaut ko nepareizi ielikusi seifā, vai kāds cits, kas izdarījis.»» V. Kalniņa pārstāvētajā pētījumā secināts, ka «ierēdnis nevar strādāt, saglabājot pilnīgu neitralitāti». Cita starpā jāatgādina, ka U. Šics pats savulaik strādājis Delnā.

Dzīve parāda

Lūgts Neatkarīgajai komentēt to, kā izskatās politiķa J. Patmalnieka uzvara ierēdņu konkursā un vai, ņemot vērā samaksātās biedru naudas, tā neizskatās kā amata nopirkšana, pazīstamais pretkorupcijas teorētiķis V. Kalniņš teica: «Man šajā brīdī grūti dot kādu vērtējumu.»

Vaicāts, ka varbūt notikušais nemaz nav jāvērtē un šis gadījums tiek uztverts pārlieku sensitīvi, V. Kalniņš atbildēja: «Varbūt jā, varbūt nē. Lai ko konkrētu teiktu, būtu jāiedziļinās notikušā niansēs. To man tagad ir grūti izdarīt. Es neko vairāk par šo procesu nezinu - cik garš, tik plats.»

Enerģētikas politikas eksperts Juris Ozoliņš, lūgts komentēt, kā izskatās dāsnās biedra naudas maksājušā politiķa uzvara konkursā, teica: «Kā izskatās, tā izskatās. No malas jau daudz kas var izskatīties. Te nav daudz ko komentēt. Konkursa komisijā nesēdējām. Notikums ir noticis, tas ir noticis leģitīmi. Ja kādam nepatīk konkursa rezultāti, tos var apstrīdēt. Tā kā līdz šim neviens nav paziņojis, ka kāda intereses būtu aizskartas, tad nav par to arī vērts pārējiem satraukties. Vienkāršākā atbilde ir tāda - gan jau dzīve pati parādīs, kam bijusi taisnība.».