Aizvien biežāk uzrodas eksperti, kuru propagandas mērķis ir pierādīt, ka Latvijai nepieciešami migranti, kurus vajadzētu integrēt sabiedrībā. Tāds pagājušajā nedēļā bija arī Maikls Flūds, OECD Teritoriālo dialogu un migrācijas nodaļas politikas analītiķis, kurš piedalījās VARAM konferencē par Latvijas austrumu reģionu drošības un attīstības jautājumiem.
Kopā Latvijā patvērumu guvuši 43 tūkstoši, bet skaits būtiski samazinās, jo tomēr situācija Ukrainā normalizējas, un pietiekami liels skaits bēgļu atgriežas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).
Populistiski noskaņotais Eiropas Parlamenta vairākums pirms pāris dienām nobalsoja par atbalstu Migrācijas paktam. Tas gan vēl nav pieņemts galīgi un neatgriezeniski, jo balsošanai jānotiek arī pāris atbildīgajās eiroinstitūcijās, kuras joprojām nevar vienoties par kopīgu nostāju migrantu jautājumā. Taču, ja tas notiks, Eiropas Komisija varēs piešķirt “obligātās migrantu pārvietošanas kvotas” jebkurai valstij. Arī Latvijai. Dārgie Āfrikas draugi – baru bariem – tad būs ierasta ikdiena. Bet varbūt tomēr ne?
Latvijai dāsni iedotā nauda bēgļu uzņemšanai varētu nozīmēt pienākumu atslogot Vāciju, kuras dzīvojamo fondu un sociālo infrastruktūru pašlaik aizskalo bēgļu plūdi.
Iekšlietu ministrijai un ministram Mārim Kučinskim personīgi nāksies sarkt un bālēt abos gadījumos - gan tad, ja ministrija tiešam iztērēs 42 miljonus eiro 6000 migrantu iedabūšanai Latvijā, gan tad, ja šie miljoni tiks nozagti tieši tāpat kā 530 Sīrijas un Somālijas bēgļu uzņemšanai piešķirtie 14,9 miljoni eiro M. Kučinska premjerēšanas laikā.
Britu raidsabiedrības BBC tiražētās vēstis par Latvijas robežsargu prettiesisku attieksmi pret Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko ielūgtajiem un uz Latviju pārsūtītajiem “ciemiņiem” nav patiesas, norādīts Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) atbildē uz “Neatkarīgās” jautājumiem saistībā ar BBC ziņoto. Ministrija aicina plašsaziņas līdzekļus rūpīgi un vispusīgi vērtēt notiekošo uz Latvijas – Baltkrievijas robežas.
“Bēgļi vai “hibrīdie ieroči”. Kas notiek uz ES austrumu robežas?” Ar šādu vēstījumu klajā nākusi Apvienotajā Karalistē bāzētā raidorganizācija BBC, klaji nomelnojot un diskreditējot Latvijas valsti par nelegālo migrantu iegrūšanu atpakaļ (“push back”) Baltkrievijā un it kā nežēlīgu un cietsirdīgu izturēšanos pret nelegālajiem bēgļiem no Sīrijas uz Latvijas – Baltkrievijas robežas.
Par vienu gadu plānots pagarināt līdz 2023.gada 1.martam Ukrainas iedzīvotājiem izsniegto atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai, teikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kurus 28.februārī skatīs valdība.
No pagājušā marta Ukrainas iedzīvotājiem izsniegti 149 608 atbalsta komplekti, aģentūru LETA informēja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Ilze Sarkanābola.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka Ukrainas iedzīvotāji šajā mācību gadā varēs nekārtot noteiktos valsts pārbaudes darbus, mācību gadu pabeidzot ar liecību.
Eiropā, tostarp Latvijā, nonākušie bēgļi no Ukrainas par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem liecina ne pārāk aktīvi, intervijā "Latvijas Avīzei" atzinusi Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas vadītāja Evita Šiba, kura ir uzraugošā prokurore Valsts drošības dienesta sāktajam kriminālprocesam par kara noziegumiem.
Sabiedrības sašutuma vētru izraisījusi Nila Muižnieka attieksme pret bēgļu jautājumu - cilvēki nesaprot kā bēgļus no Ukrainas var pielīdzināt bēgļiem no Baltkrievijas un citām valstīm.
Latvijā līdz šim 38 449 Ukrainas bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlietu ministrijas jaunākā informācija.
Jaunā pasākuma plāna kopējās izmaksas uz gadu ir 214 073 012 eiro, no tiem papildus nepieciešami 204,3 miljonus eiro no valsts budžeta. Ārvalstu finanšu instrumentos plānots rast 9,7 miljonus eiro. Aprēķini veikti indikatīvi, balstoties uz pieņēmumiem.
No šodienas tiem Ukrainas bēgļiem, kas pieteiksies pagaidu aizsardzības statusa saņemšanai Latvijā un šo statusu apliecinošam dokumentam, tiks izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz diviem gadiem, aģentūra LETA uzzināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).
Šajā nedēļas nogalē, īstenojot labdarības akciju "Silto drēbju dienas!", Rīgas lielākajos tirdzniecības centros varēs ziedot jaunas vai lietotas siltās drēbes kara bēgļu ģimenēm no Ukrainas, aģentūrai LETA pavēstīja "Ziedot.lv" komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien virzīšanai otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz primārā atbalsta sniegšanu līdz nākamā gada vasarai.
Kara bēgļi no Ukrainas Latviju pamatā izmanto tranzītam un mūsu valstī nav vērojams pastiprināts bēgļu pieplūdums, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.