Latvijai dāsni iedotā nauda bēgļu uzņemšanai varētu nozīmēt pienākumu atslogot Vāciju, kuras dzīvojamo fondu un sociālo infrastruktūru pašlaik aizskalo bēgļu plūdi.
Bēgļu pieplūdums un daudzums Vācijā pašlaik ir lielāks nekā 2015. un 2016. gadā, kad šo pieplūdumu vizualizēja no Sīrijas cauri Turcijai un Balkāniem ejošas cilvēku kolonnas. Tagad tādu kolonnu nav, toties ir statistiskie dati, kuru saprašanai papildus būs nepieciešams filoloģisks vingrinājums.
Pirmajā acu uzmetienā aina ir pat visai nomierinoša. Lūk, kādu to savā atskaitē par 2022. gadu iezīmējis Vācijas Migrācijas un bēgļu federālais dienests (Bundesamt für Migration und Flüchtlinge):
Dienests atskaitījies, cik daudz patvēruma lūgumu kurā gadā saņēmis. Jā, 2022. gadā saņemto 224 tūkstošu lūgumu skaits bijis divkārt lielāks nekā 120 tūkstoši pieprasījumu 2020. gadā, bet tas taču bija kovidgads ar cilvēku pārvietošanās ierobežojumiem, kurā uzkrātais migrācijas potenciāls tagad tiek realizēts ar dažu gadu nobīdi. Toties pret jau nosauktajiem bēgļu uzplūdu gadiem 2022. gads izskatās itin pieklājīgs. 224 tūkstoši taču ir divreiz mazāk nekā 477 tūkstoši 2015. gadā un trīsreiz mazāk nekā 745 tūkstoši 2016. gadā!
Tomēr Vācijas migrācijas dienesta statistika par pagājušo gadu vairs neatspoguļo realitāti, jo visas kārtis ir sajaucis Krievijas uzbrukums Ukrainai. Tas izraisīja cilvēku miljonu bēgšanu no Ukrainas. Eiropas Savienība visiem viņiem piešķīra uzturēšanās tiesības ES dalībvalstīs ar vienu Eiropas Komisijas lēmumu jeb rīkojumu ES dalībvalstīm piešķirt viņiem uzturēšanās tiesības bez parastajām patvēruma lūgumu izskatīšana procedūrām. Vācu birokrātu valodā tika izveidots dalījums starp “Verteidigungsuchende” no Ukrainas un “Flüchtlinge” no visas pārējās pasaules.
Pareizi un pat skaisti vārdi par bēgļu uzņemšanu diemžēl nevar aizvietot pajumti, kur tad viņiem palikt, ja skaitās uzņemti kaut vai uz laiku, kamēr tiek izskatīti viņu patvēruma lūgumi. Un tad izrādās, ka tomēr jāskaita kopā 224 tūkstoši ar vienu miljonu, iegūstot gandrīz divas reizes lielāku skaitu nekā 745 tūkstoši 2016. gadā. Pat jābrīnās, ka pajumtes bēgļiem Vācijā vēl joprojām tiek atrastas, lai gan kopš pagājušās gadu mijas visu Vācijas TV kanālu pastāvīgie iemītnieki ir birģermeistari ar stāstiem, ka viņi savās pašvaldībās vēl varot atrast tikai dažas brīvas vietas ziemas sezonā parasti nestrādājošas viesnīcās (tai skaitā upju kruīzu kuģos), ar kurām uzņemšanas iespējas tiks izsmeltas pāris nedēļu laikā. Ār šādām runām aizvadītas ne vien nedēļas, bet arī mēneši, kuru laikā bēgļu straume plūst un bēgļu kopskaits aug, bet politiķu un žurnālistu vārdu plūdu līmenis kāpj vēl straujāk. Un tuvojas tūrisma sezona, kad tūristu vasaras mītnes būtu jāatbrīvo no saviem pagaidu iemītniekiem, uz ko izredžu nav gandrīz nekādu.
Šajā gadījumā jārunā tikai par bēgļiem, neskaitot ukraiņus, kuru pieplūdums šogad ir salīdzinoši mazs. Toties bēgļu plūsma pagājušajā rudenī pēkšņi divkāršojusies un tādā līmenī palikusi vismaz līdz martam. Vācijas Migrācijas un bēgļu federālais dienesta 2022. gada atskaitē arī šie dati ir vizualizēti:
Kā redzams, bēgļu pieplūdums dubultojies no 13 tūkstošiem pagājušā gada jūlijā uz 30 tūkstošu rekordu novembrī un 26 tūkstošiem decembrī. Pašas svaigākās atskaites vēsta, ka dienests šā gada pirmajos trijos mēnešos saņēmis 87,7 tūkstošus patvēruma lūgumus, no kuriem 27,7 tūkstošus martā.
Vācija vēl kaut kā tiek ar šo situāciju galā, jo bēgļu uzņemšana tur ir rūpals ar vairāk nekā 4 miljardu eiro gada apgrozījumu, kā uzrādīts migrācijas dienesta pārskatā. Visticamāk, ka tā gan ir tikai daļa no izdevumu kopsummas, kuras veidošanā piedalās arī ES, pašvaldības, sabiedriskas organizācijas un privātpersonas. Par vienu no visvairāk zākātajiem tēliem Vācijā kļuvusi iekšlietu ministre Nensija Fēzere, jo viņa izliekas, ka bēgļu uzņemšanai resursu pietiek.
Bēgļu plūsmas dubultošanas tehniskais izpildījums nav skaidrs. Vācu žurnālisti to pētīt gan ir mēģinājuši. Vienā gadījumā deviņpadsmitgadīgs afgānis bija viņiem atdevis dažas ar mobilo telefonu filmētas epizodes astoņu dienu ceļojumā no Kabulas līdz Drēzdenei: ar lidmašīnu uz Maskavu un tālāk uz Minsku, pa mežu pāri Baltkrievijas un Polijas robežai un automašīnā (attēlā kadrs ar iesēšanos šajā automašīnā) uz Vāciju doties rokās vācu varas iestādēm. Cilvēku kontrabandisti par ceļojuma organizēšanu ņēmuši sešarpus tūkstošus eiro. Dīvaini, ka viņa filmētajās un arī izstāstītajās epizodēs neietilpa rāpšanās pāri vai cauri žogam, kas skaitās uzbūvēts uz Baltkrievijas un Polijas robežas. Varbūt viņš nemaz nezināja, tieši kādu valstu robežām viņš pārdabūts, varbūt poļi tirgojas ar tiesībām iet žogam apkārt vai varbūt atgādina vāciešiem par viņu parādiem poļiem, kādi, pēc poļu domām, esot palikuši kopš Otrā pasaules kara.
Citos sižetos figurē laivošana pāri Vidusjūrai caur ziemas vētrām un šausmināšanās, ka atkal kāda bēgļu laiva apgāzusies un cilvēki noslīkuši. Tomēr Vācijā viņu sarodas aizvien vairāk un vairāk.
Kā savu glābiņu vācieši mēģina saskatīt vai nu ES ārējo robežu sargāšanu, vai robežkontroles atjaunošanu ES un Šengenas zonas iekšienē, vai bēgļu pārdalīšanu vienmērīgāk starp visām ES dalībvalstīm. Vācieši ir pārliecināti, ka nevienā citā valstī bēgļi netiek iekšā tik viegli kā Vācijā. Vēl cita lieta, ka nevienu citu valsti bēgļi Eiropā nemaz nezinot. Pret pēdējo apsvērumu vismaz angļiem un francūžiem būtu, ko iebilst, bet tam gan jāpiekrīt, ka gribētāju nokļūt no Afganistānas uz Latviju ir maz vai nemaz. Šādi cilvēki kaut cik pamanāmā skaitā Latvijā varētu nonākt tad, ja Vācija viņus uz šejieni atsūtītu. Ja šāda sūtījuma izcelsmes valstu sadalījums atbilstu līdz Vācijai nonākušo bēgļu sadalījumam, tad izcelsmes valstu topa vietas pēc 2022. gada rezultātiem sadalītu Sīrija ar 32%, Afganistāna ar 16% un Turcija ar 12%.
ES birokrātija nedarbojas tik veikli, lai par tās reakciju uz bēgļu pieplūdumu kopš pagājušā rudens varētu uzskatīt “Neatkarīgās” nesen aprakstīto 4. novembra saskaņojumu 42 miljonu eiro izlietošanu bēgļu uzņemšanai Latvijā. Ticamāk, ka dokuments uz 60 lapām tapināts jau kopš tā laika, kad nevis 30, bet 15 tūkstoši bēgļu mēnesī vāciešiem šķita daudz un viņi meklēja iespējas šo plūsmu kaut nedaudz pārvirzīt uz citiem. Tas neizslēdz varbūtību, ka situācija pērnā gada beigās pasteidzināja punkta pielikšanu plānošanai. Lai Latvija tiek pie naudas un attaisno tās saņemšanu.
Ideja pārdalīt dalīt bēgļu nastu tika izmēģināta jau 2015./2016. gadā. Nastu dalīšana sākās ar naudas dalīšanu. Latvija tādējādi dabūja 14,9 miljonus eiro un bēgļus tikai uz tik ilgu laiku, lai valsts iestādes viņus uz šejieni atvestu un tad palūgtu viņiem no šejienes pazust pēc iespējas ātrāk, vislabāk Vācijas virzienā. Tādā veidā Latvija tika pie naudas, par kuras reālo izlietojumu var domāt dažādi. No šodienas skatpunkta var ieraudzīt, ka bēgļu naudas apsaimniekošana kalpojusi par treniņu kovidnaudas izsaimniekošanai tādos apjomos, pret kuriem tagadējie 42 miljoni eiro ir sīknauda.
Pietiek un paliek pāri prasmju un gribētāju rīkoties ar 42 miljoniem tāpat kā ar 14,9 miljoniem, bet nav drošības, ka Eiropas iestādes uz naudas izsaimniekošanu tagad skatīsies tikpat pielaidīgi kā toreiz. Varbūt Latviju piespiedīs demonstrēt bēgļu uzņemšanu vismaz tā, kā Polija bija sarīkojusi bēgļu neielaišanas atrakcijas (attēlā).
