Britu raidsabiedrības BBC tiražētās vēstis par Latvijas robežsargu prettiesisku attieksmi pret Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko ielūgtajiem un uz Latviju pārsūtītajiem “ciemiņiem” nav patiesas, norādīts Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) atbildē uz “Neatkarīgās” jautājumiem saistībā ar BBC ziņoto. Ministrija aicina plašsaziņas līdzekļus rūpīgi un vispusīgi vērtēt notiekošo uz Latvijas – Baltkrievijas robežas.
ĀM norāda, ka Latvijas institūcijas, tostarp ĀM, kopš Baltkrievijas sāktā hibrīduzbrukuma ir sniegušas un turpina sniegt informāciju par reālo situāciju uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kā arī uztur dialogu ar starptautiskajām organizācijām, sniedzot skaidrojumus visos atbilstošajos starptautiskajos un divpusējos formātos. Nav arī konstatēta prettiesiska spēka lietošana no Latvijas Valsts robežsardzes puses, teikts Ārlietu ministrijas atbildē uz “Neatkarīgās” jautājumiem.
“Neatkarīgā” 6. aprīlī publikācijā “BBC metas aizstāvēt pārbēdzējus no Baltkrievijas - uzbrukums Latvijai?” rakstīja par britu raidorganizācijas centieniem nomelnot Latvijas valsti par nelegālo migrantu iegrūšanu atpakaļ (“push back”) Baltkrievijā un it kā nežēlīgu un cietsirdīgu
izturēšanos pret nelegālajiem bēgļiem no Sīrijas uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.
BBC savus stāstus par Latvijas robežsargu un karavīru it kā cietsirdīgo izturēšanos stāstījuši sīrieši Abdulrahmans un Issams. Latvijā ierosināta krimināllieta pret diviem brīvprātīgajiem, kuri mēģinājuši palīdzēt sīriešu bēgļiem uz Baltkrievijas robežas. Kā viena no brīvprātīgajām, pret kuru sākts kriminālprocess, figurē organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārstāve Ieva Raubiško.
Pieminēts arī organizācijas “Amnesty International” ziņojums uz 40 lappusēm par situāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas - vardarbība, bēgļu grūšana pāri robežai, piekaušana, elektrošoks, vīri ar automātiem, bads un ņirgāšanās.
Raksts noslēdzas ar domu, ka bēgļu grūšana pāri robežai tagad pat tikšot oficiāli legalizēta, jo Eiropas Parlaments Briselē izskatot regulu, kas faktiski legalizēs “push back” uz Baltkrievijas robežas - valstis varēs iniciēt ārkārtējo procedūru.
Uz jautājumiem saistībā ar BBC publikāciju: kā Latvijas valsts šajā situācijā var aizstāvēt savu godu; kas Latvijai būtu jādara, lai cīnītos ar šādu propagandu un valsts nomelnošanas kampaņu; vai Latvijai ir jāatbild par Baltkrievijas un, iespējams, citu valstu veiktajām darbībām uz tās robežas, no ĀM Komunikācijas grupas saņēmām šādu atbildi: “Iesaistītās Latvijas institūcijas, tajā skaitā Ārlietu ministrija, kopš Baltkrievijas uzsāktā hibrīduzbrukuma ir atkārtoti sniegušas un turpina sniegt izvērstu,
faktos balstītu informāciju par reālo situāciju uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kā arī uztur konstruktīvu un uz sadarbību vērstu dialogu ar starptautiskajām organizācijām. Informācija, kas atspēko nepamatotās apsūdzības cilvēktiesību pārkāpumos, kā arī sagrozītos un pat klaji izdomātos faktus, kas nereti parādās masu medijos, tiek sniegta dažādām starptautisko organizāciju institūcijām, piemēram, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārei un EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja direktoram. Ārlietu ministrija ir nepārtrauktā saziņā ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos reģionālo biroju, kura pārstāvji vairākkārt ir apmeklējuši Latvijas - Baltkrievijas robežu. Latvijas puse sniedz gan saturisko, gan praktisko atbalstu, piemēram, nodrošinot ar aktuālo informāciju un palīdzot organizēt robežas apmeklējumus. Par Baltkrievijas amatpersonu īstenoto hibrīduzbrukumu un izvērsto dezinformāciju par situāciju uz robežas ar Latviju tiek regulāri skaidrots visos atbilstošajos starptautiskajos formātos un divpusējās tikšanās.
Arī Tiesībsarga birojs kā neatkarīga nacionālā cilvēktiesību institūcija cieši seko līdzi situācijai uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, tajā skaitā apmeklējot robežu. Tiesībsarga birojs informējis, ka nav saņemti iesniegumi vai sūdzības par patvēruma procedūras nepieejamību vai neatbilstošiem apstākļiem aizturēšanas centros. Nav arī konstatēta prettiesiska spēka lietošana no Latvijas Republikas Valsts robežsardzes puses. Demokrātisko valstu sabiedrībā ir izveidojusies skaidra izpratne par Lukašenko režīma rīcības metodēm, motīviem un mērķiem. Netiek apšaubīts, ka Latvija, kā arī Lietuva un Polija saskaras ar režīma īstenotu hibrīduzbrukumu. Ievērojot, ka šajā hibrīduzbrukumā tiek izmantoti cilvēki no trešajām valstīm, Latvijas un ES institūciju pārstāvji ir aktīvi strādājuši, lai vairotu šo valstu izpratni par situāciju un riskiem, kam var tikt pakļauti to valstspiederīgie. Aicinām visus medijus - gan Latvijā bāzētos, gan arī starptautiskos - objektīvi un vispusīgi vērtēt situāciju un faktus, nepavairojot tendenciozas interpretācijas un nepārbaudītus atsevišķu personu izteikumus par situāciju uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.”
