Parīze, gatavojoties nākamās vasaras olimpiskajām spēlēm, izved no pilsētas bezpajumtniekus

© Scanpix

Gatavojoties 2024. gada vasaras Olimpiskajām spēlēm, Francijas valdība no Parīzes izved bezpajumtniekus, lai mazinātu spiedienu uz pilsētas ārkārtas dienestiem un patversmēm, ziņo CNN.com.

Pēdējos pāris mēnešus Francijas valdība strādā pie plāna, kā paātrināt Parīzes bezpajumtnieku pārvietošanu uz citām valsts daļām, lai mazinātu spiedienu uz galvaspilsētas ārkārtas patversmes dienestiem. Saskaņā ar valdības datiem katru nedēļu no Parīzes tiek izvesti apmēram 50 līdz 150 cilvēki, kuri tiek nogādāti vienā no 10 uzturēšanās vietām visā Francijā.

Būtiski piebilst, ka valdība noliedz jebkādu saistību ar 2024. gada vasaras Olimpiskajām spēlēm, kuras Parīzē rīkos 2024. gada vasarā, tomēr daudzas nevalstiskās organizācijas un amatpersonas uzskata, ka tieši spēles ir daļa no iemesla, kāpēc šis pārvietošanas plāns aktivizēts tieši šobrīd.

"Mēs dzirdējām, ka viņi mūs šodien aizvedīs, bet es nezinu, kurp," telekanālam CNN sacīja 31 gadu vecais politiskais bēglis no Etiopijas.

Vīrietis 2017. gadā veica bīstamu ceļojumu uz Franciju, ceļojot no Etiopijas līdz pat Sudānai un Lībijai, un pēc tam pāri Vidusjūrai uz Itāliju.

Lai arī tagad viņam ir pilnas slodzes darbs Parīzē, taču pat pēc tik daudziem pilsētā pavadītiem gadiem viņš nav varējis atrast pastāvīgu mitekli, galvenokārt tāpēc, ka Parīzē ir ārkārtīgi augstas īres cenas un ļoti ierobežota sociālo mājokļa pieejamība. Bēglis varējis uzturēties sociālajā viesnīcā tikai tik ilgi, līdz viņam pievienojās sieva. "Viņi vienkārši atteicās. Viņi teica - mums nav vietas jūsu sievai,” stāsta vīrietis.

Viņš šajā pieredzē nav viens - pirms 2024. gada olimpiskajām spēlēm Parīzes viesnīcas ir sākušas atcelt ar valdību noslēgtos ārkārtas mājokļu līgumus, lai atbrīvotu vietu gaidāmajam tūristu pieplūdumam.

Šobrīd tiem, kuri vēlas palikt Parīzē, ir jāuzrāda noslēgts ilgtermiņa darba līgums, pretējā gadījumā vietējās humānās palīdzības organizācijas un Parīzes policijas darbinieki kopā ar brīvprātīgajiem migrantus un bezpajumtniekus ved uz Bordo, Marseļu vai citām Francijas pilsētām.

Kopš aprīļa ārpus Parīzes ir pārvietoti jau 1800 bezpajumtnieki, no kuriem lielākā daļa ir migranti. Visā valstī ir izveidotas aptuveni 10 reģionālās pagaidu patversmes, kas pazīstamas kā SAS, lai sagaidītu jaunos iebraucējus ārpus Parīzes. Katrā SAS var izmitināt līdz 50 cilvēkiem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien televīzijas intervijā sacīja, ka Francija dara savu daļu, lai palīdzētu migrantiem, kas ierodas Eiropas krastos, cita starpā katru gadu iztērējot aptuveni 2 miljardus eiro bezpajumtnieku ārkārtas izmitināšanai, tomēr viņš piebilda, ka valsts vienkārši "nevar uzņemties visas pasaules ciešanas".

Francijas politiķi norāda, ka, lielāko sporta notikumu tuvošanās - mazākā mērā Pasaules kauss regbijā 2023. gadā un pēc tam Olimpiskās spēles 2024. gadā - nozīmē, ka Francijai ir jādomā uz priekšu un jāparedz situācija, domājot par pārblīvēšanos, tomēr oficiāli valdība neatzīst bezpajumtnieku pārvietošanas saistību ar gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm.

Parīzes pārstāvis sacīja CNN, ka pārvietošanas plānam nav “nekāda sakara” ar spēlēm vai Pasaules kausu regbijā, kas pašlaik notiek Francijā.

CNN aptaujātie bēgļi atzīst, ka pārvietošanas ideja principā varētu būt laba ideja, taču uzskata, ka problēma ir tā, ka reģionālajās patversmēs cilvēki tiks izmitināti tikai trīs nedēļas, saskaņā ar pilsētām, kuru uzdevums ir tos uzņemt, un tas, kas notiks pēc tam, paliek pašu bēgļu rokās - SAS dažiem cilvēkiem palīdz atrast mājokli un darbu, uz kuru viņi varētu pretendēt, pamatojoties uz viņu juridisko statusu, taču tas nedarbojas visiem. "Vidēji 25 līdz 30% cilvēki atgriežas ielās," sacīja bēglis. "Kad beidzas šīs trīs nedēļas, cilvēks paliek bez jebkāda risinājuma, un atkal nokļūst uz ielas.

Cilvēki atkal atradīsies uz ielas, tikai ne Parīzē. Mēs tos izvedam no Parīzes un izliekam ielās citur... Mēs tikai pārvirzām problēmu, neatrisinot to.”

Pasaulē

“Igaunijai ir jāatmet jebkādas ilūzijas par nacionālās aviokompānijas iespējām pastāvēt,” trešdien sacīja infrastruktūras ministrs Vladimirs Svets pēc paziņojuma, ka Igaunijas nacionālā aviokompānija “Nordica” uzsāk bankrota procedūru. Latvijas lietpratēji aviācijas jautājumos “nra.lv” pauž nožēlu par igauņiem un skepsi par mūsu aviokompānijas izdzīvošanas iespējām. Nav sasniegts neviens no mērķiem