Reģionālie pielikumi

Šā gada februārī apritēji divi gadi, kopš darbu uzsāka Cēsu gaļas kombināts, piedāvājot svaigu liellopu un jēra gaļu pārstrādes uzņēmumiem Latvijā un ārvalstīs, kā arī mazumtirdzniecībā. Vidēji mēnesī Cēsu gaļas kombināta kautuvē apstrādā 1500 liellopu un 700 jēru, aptuveni 85% saražotās gaļas tiek eksportēts uz Eiropas un Skandināvijas valstīm.

Cēsu gaļas pārstrādes uzņēmuma ĀMA produkciju raksturo divi galvenie kritēriji – tie ir 100% Latvijā radīti produkti no vietējām izejvielām. Saglabājot nemainīgi augstu izstrādājumu kvalitāti jau 15 gadus, nelielajam ražotājam ir ne tika izdevies noturēt savu vietu tirgū, bet pakāpeniski arī paplašināt sortimentu un radīt plašākas pieejamības iespējas – produkciju var iegādāties ne tikai Cēsīs, bet arī Rīgas Rimi veikalos Klēts un Maxima lielveikalos Saimes galds.

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola ir vienīgā profesionālā mūzikas vidējā izglītības iestāde Vidzemē, kurā bērnu mūzikas skolas un vidējās profesionālās izglītības programmās tiek īstenotas mācības taustiņinstrumentu, pūšamo instrumentu, sitamo instrumentu, stīgu instrumentu spēlē, kā arī akadēmiskās dziedāšanas, estrādes un džeza mūzikas un dejas klasēs. Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas audzēkņi saņem atbilstošu profesionālās kvalifikācijas diplomu izvēlētajā specialitātē.

Lai gan astronomiskais pavasaris ir sācies jau 20. martā un oficiālā ceļu ziemas uzturēšanas sezona ilgst tikai līdz 31. martam, ziema Latviju nepamet, un izskatās, ka ziemas uzturēšanas sezonu nāksies pagarināt. Kā tas atsaucas uz ceļu stāvokli un kā ietekmē naudas plūsmu, vairāk stāsta Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) Valmieras ceļu rajona Cēsu nodaļas vadītājs Oskars Simsons.

Tie, kuri kaut nedaudz pārzina Cēsu arhitektūru, noteikti ir dzirdējuši arī par Cēsu Pizas torni – vecpilsētas ēku, kuras ieejas piebūve ir šķība kopš neatminamiem laikiem. Kopš 1877. gada to dēvē arī par turku maiznīcu, jo pēc krievu turku kara daudzi turku izcelsmes kara gūstekņi šeit apmetās uz dzīvi un uzsāka maizes cepšanas rūpalu. Pagājušajā vasarā nams piedzīvojis pilnvērtīgu atjaunošanu, tostarp atrakts arī pagrabs, kas garajos pastāvēšanas gados būtībā bija pazudis gan no māju plāniem, gan cilvēku atmiņām. Tagad īpašajā Cēsu vecpilsētas namā – Vecpilsētas kebabnīcā – kopš pagājušā gada rudens rosās Rozenovsku ģimene. Tādējādi ēkai ir atgriezts ne tikai ārējais spožums, bet arī saturs.

Skola, kura pēc diviem gadiem svinēs savu 100. jubileju, šajā gadā ir veikusi nozīmīgas pārmaiņas, izvēloties jaunu nosaukumu, mainot to no Cēsu Profesionālās vidusskolas uz Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolu, kā arī izstrādājot jaunu attīstības stratēģiju. Uz sarunu esam aicinājuši skolas direktoru Guntaru Zvejnieku, kas skolas vadību ir pārņēmis 2017. gada maijā.

«2018. gadu Cēsu klīnika ir sagaidījusi kā stabilitātes un drošības gadu, kas sniedz konkrētu vēstījumu – ja valstī nebūs kādu milzīgu satricinājumu, tad tuvākie desmit gadi būs izaugsmes un stabilitātes laiks. Attīstības vīzija ir skaidra – mēs zinām, kur mums ir jāvirzās un kādi ir uzdevumi. Tagad svarīgākais ir to piepildīt ar pēc iespējas labāku un progresīvāku saturu,» uzsver Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.

AS Sadales tīkls turpina Cēsīs un novada teritorijā atjaunot un uzlabot elektrotīklu, lai klientiem ilgtermiņā nodrošinātu drošu un kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi. Īpašu uzmanību AS Sadales tīkls pievērš Cēsu vecpilsētas elektrotīkla atjaunošanai, jo līdz ar pilsētas attīstību pieaug arī klientu prasības pēc kvalitatīvas un nepārtrauktas elektroapgādes, kā arī jaunajiem klientiem jānodrošina papildu elektrotīkla pieslēguma jaudas un jaunu pieslēgumu izbūve.

Intervija ar valsts SIA Sertifikācijas un testēšanas centrs valdes locekli Ēriku Nordenu.

Intervija ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.

Intervija ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunāru Ansiņu.

Tuvojas pavasaris, un Latvijas autoceļu uzturētāji atkal veiks pavasara darbus – vispirms jau bedrīšu remontu un tad visu pārējo, lai nodrošinātu drošu satiksmi uz Latvijas valsts autoceļiem. Vairāk intervijā stāsta Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) Liepājas ceļu rajona direktors Guntars Laugalis.

Latvijas tautsaimniecībā profesionālajām mācību iestādēm ir arvien lielāka loma, jo praktiski visās nozarēs aizvien sāpīgāk izjūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Kā Liepājas Valsts tehnikums iekļaujas kopējā Liepājas pilsētas un apkārtnes attīstībā, vairāk stāsta tehnikuma direktors Agris Ruperts.

Lai klientiem Liepājā ilgtermiņā nodrošinātu nepārtrauktu drošu un kvalitatīvu elektroenerģijas piegādi, AS Sadales tīkls šogad pilsētas teritorijā plāno atjaunot vidējā sprieguma kabeļu līnijas 3,4 kilometru garumā, zemsprieguma elektrolīnijas 2,9 kilometru garumā un rekonstruēt 11 transformatoru apakšstacijas, elektrotīkla atjaunošanā un uzlabošanā ieguldot 622 000 eiro. Pēc šogad plānoto projektu realizēšanas elektroapgādes drošums un kvalitāte uzlabosies vairāk nekā 3200 mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Lai paaugstinātu elektroapgādes drošumu un kvalitāti klientiem Ogres novadā, AS Sadales tīkls šogad Ogrē un novada teritorijā atjaunos 23 km vidējā sprieguma elektrolīniju, zemsprieguma elektrolīnijas 22 km garumā un rekonstruēs vai izbūvēs jaunas 4 transformatoru apakšstacijas. Kopumā Ogres novada elektrotīkla atjaunošanā AS Sadales tīkls šogad plāno ieguldīt 1,4 miljonus eiro.

Lai vairotu sabiedrības izpratni par meža daudzveidīgo nozīmi, mācītu saudzīgu attieksmi pret dabu, lai ar savu piemēru iedvesmotu darbam un rosinātu zinātkāri, SIA Rīgas meži īsteno vides izglītības projektu Zaļā klase.

1. aprīlī noslēgsies pārejas periods un jaunizveidotā pašvaldības kapitālsabiedrība SIA Ogres namsaimnieks pilnā apmērā pārņems Ogres pilsētas namu apsaimniekošanas, ūdens saimniecības un siltumapgādes jomas, kas līdz šim bija pašvaldības aģentūras Ogres namsaimnieks pārziņā.

Ogres novada pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību MS siltums, kas sākotnēji radīts kā Madlienas un Suntažu ciemu siltuma ražošanas un piegādes uzņēmums, 2016. gadā pēc šķeldas katlumājas izbūves ir uzsācis darbu arī Ogrē, kļūstot par lielāko siltuma ražotāju pilsētā.

Savu pirmo skolu un skolotāju atceras katrs – tās visbiežāk ir patīkamas bērnības atmiņas par skolasbiedriem, par draudzību un pirmo izlasīto vārdu. Skola katra cilvēka dzīvē ir tikpat svarīga kā mamma un tētis, tikpat nozīmīga kā valsts, kurā dzīvojam – pat sirmā vecumā mēs jūtamies tai piederīgi, jo tā ir Mūsu skola.

Darbā tirgū ir vajadzīgi zinoši, labi izglītoti dažādu profesiju pārstāvji, un neapstrīdams ir fakts: jo ciešāka sadarbība izveidojas starp izglītības iestādi un darba devējiem, jo prasmīgāks un tirgus vajadzībām atbilstošāks speciālists tiks sagatavots. Profesionālās izglītības kompetences centrs Ogres tehnikums šo aspektu ņem vērā un gadu gaitā nostiprinājis ciešu saikni ar uzņēmējiem, ir izveidota pat atsevišķa struktūrvienība – Karjeras izglītības centrs, kas šo sadarbību koordinē un veicina.