LAU: Jēkabpils apkaimē šī ziema prasījusi mazāk naudas nekā iepriekš

Šā gada pirmajos mēnešos Jēkabpils ceļu rajonā ziemas uzturēšanai ir iztērēts mazāk – 2016. gadā pirmajos divos mēnešos iztērēts 1 miljons 20 tūkstoši, 2017. gada attiecīgajā periodā 988 tūkstoši, bet 2018. gadā 870 tūkstoši eiro. Tas nozīmē, ka vasaras darbiem, kam ir ilgtermiņa efekts, paliks vairāk. Kopumā Jēkabpils ceļu rajona rīcībā valsts ceļu uzturēšanai ir paredzēti turpat 4,6 miljoni eiro. Intervija ar Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) Jēkabpils ceļu rajona direktoru Arturu Ivbuli.

- Kāds ceļinieku izpratnē ir ideālais pavasaris?

- Vislabāk, ja nav nokrišņu, pa dienu spīd saulīte, bet naktīs piesalst. Gan saule, gan sals ceļu nožāvē - tātad tas atlaižas lēni, ūdens nav daudz, un ceļi neizmirkst. Marta beigās bija ideālais pavasaris, taču tagad situācija vairs nav tik labvēlīga - ceļš strauji no virspuses atkūst, bet dziļākajos slāņos vēl ir sasalis, plus arī lietus. Rezultātā rodas liels ūdens daudzums, kam nav kur uzsūkties, ceļi izmirkst - visiem ir zināms, ka tieši ūdens ceļiem ir vislielākais ienaidnieks.

- Jēkabpils apkaimē pavasaros nereti pārplūst Daugava - vai plūdi var ietekmēt jūsu pārziņā esošos ceļus?

- Protams, uz Daugavu katru pavasari skatāmies ar lielām bažām, jo tās ūdeņiem nav šķēršļu - applūst gan mājas, gan lauki, gan ceļi. Gar Daugavas kreiso krastu iet autoceļš Jēkabpils-Dignāja-Ilūkste, kas, īpaši pie Cukuriņiem, pie Kurmenes un Lašiem, ir apdraudēts. Šajās vietās iespējams, ka ūdens iet pāri ceļam vai pat to izskalo. Pie Cukuriņiem ir lielā, 2,5 m kastveida caurteka, pa kuru Daugavas ūdeņi ieplūst pļavās, bet vēlāk uz lejteces pusi meklē ceļu atpakaļ uz upi. Tādējādi ir augsti riski, ka caurtekas tiek izskalotas nevis tad, kad Daugava iet pāri malām, bet gan tad, kad ūdens upē sāk kristies.

Parasti visbīstamākais laiks ir apmēram nedēļu pēc ledus iziešanas - ja Baltkrievijā ir bijis daudz sniega, tad ūdens daudzums ir visai iespaidīgs. Otrs risks ir ledus sastrēgumi. Jāteic, ka marta beigās, kad bija vislabvēlīgākais laiks grants ceļiem, samazinājās arī Daugavas pārplūšanas risks ledus sablīvējumu dēļ - pa dienu saulīte ledu lēnām kausēja un irdināja, tātad tagad tas ir krietni plānāks un trauslāks.

- Vai tiek sekots līdzi apstākļiem konkrētās riska vietās?

- Mēs labi zinām savā pārziņā esošos ceļus - lielākajiem riskiem pakļautās vietas tiek apsekotas sistemātiski. Līdz ko laika apstākļi liecina, ka var iestāties kritiska situācija, esam klāt un lūkojam, ko var lietas labā darīt. Vienlaikus apsekojam arī citas vietas, pārliecināmies, vai nav aizsalušas caurtekas, vai ūdenim ir kur noplūst.

Jāatzīst, ka uz ceļiem iespaidu atstāj lauksaimniecības platību nolietotās un vairs nefunkcionējošās meliorācijas sistēmas.

Ja ceļam blakus vai zem tā savulaik izbūvētā meliorācijas drenu sistēma ir sabrukusi, tad ūdenim nav, kur noplūst. Mēs nevaram arī identificēt konkrētu vietu, jo ļoti iespējams, ka sekas vērojamas krietnu gabalu no problēmas vietas. Meklējam kartes vai citu informāciju par meliorācijas sistēmu atrašanās vietām, kas pamatā ir būvētas vēl padomju laikos. Šis jautājums ir aktualizēts visā Latvijā - meliorācijas sistēmu stāvoklis uztrauc ne tikai ceļiniekus, bet arī zemniekus.

Publicitātes foto

- Vai jau rudenī ir iespējams sagatavoties un samazināt riskus?

- Ceļš prasa kopšanu visu laiku, visos laika apstākļos, katrā sezonā un katrā vietā ir jāveic tas darbs, kas vajazīgs konkrētajā brīdī. Rudeņos, īpaši lietainā laikā, smagā tehnika iebrauc lielas rises, kas ziemā sasalst un rada nelabvēlīgus braukšanas apstākļus mazākām transporta vienībām. Tāpēc viens no mūsu uzdevumiem jau pirms sala iestāšanās bija nogreiderēt grants ceļus - sekojām laika prognozēm un ķērām brīžus, kad ceļa apstākļi ir vispiemērotākie greiderēšanai - mūsu cilvēki reizēm strādāja arī pa naktīm, jo jāgreiderē ir tad, kad ir jāgreiderē, nevis tad, kad ienāk prātā. Varu atzīt, ka rudenī ieguldītais darbs ir atmaksājies ar uzviju - ceļi ir salīdzinoši labā stāvoklī.

- Vai šobrīd var kaut ko darīt - līdzināt vai greiderēt?

- Ātrākais tas varētu notikt ap aprīļa vidu, šobrīd varam tikai likvidēt rūguma vietas, nolīdzināt kritiskākos posmus, lai nevajadzētu apturēt satiksmi. Kamēr ceļš nav pilnībā atlaidies un apžuvis, neko paliekošu izdarīt nav iespējams.

- Kādu iespaidu šī ziema ir atstājusi uz asfalta segām? Vai būs nepieciešami masveida bedrīšu remonti?

- Kopumā ceļu stāvoklis Jēkabpils apkaimē uzlabojas - daudzās vietās ir rekonstruēti ceļi, uzklātas jaunas asfalta segas. Vienlaikus mēs tālredzīgi uz daudziem asfalta segu posmiem laikus veicām virsmas apstrādi ar bituma emulsiju un šķembiņām, tādējādi saglābjot jau novecojušo segumu. Protams, bedrīšu remonts būs vajadzīgs, bet salīdzinājumā ar citām Latvijas vietām Jēkabpils ceļu rajonā asfalta segumi ir labākā stāvoklī. Esam sagatavojuši gan tehniku, gan materiālus, taču darbi varēs sākties tikai tad, kad iestāsies atbilstoši laika apstākļi.

- Vai Jēkabpils ceļu rajona kapacitāte ir pietiekama, lai uzņemtos arī papildu darbus?

- Jēkabpils ceļu rajons tradicionāli šajā jomā ir bijis ļoti aktīvs. Esam uzvarējuši vairākos Latvijas valsts mežu izsludinātajos konkursos par mežu ceļu uzturēšanu. Tas ir ļoti atbildīgs un nopietns darbs. Vienlaikus uzvarējām arī vairāku pašvaldību ceļu uzturēšanas konkursos, mūsu pārziņā ir arī pilsētu maģistrālās ielas, tostarp, Jēkabpilī, Jaunjelgavā, Viesītē, Aknīstē, Līvānos. Mēģinām startēt arī pašvaldībām pieejamā grants ceļu programmas finansējuma konkursos - vienā esam ieguvuši tiesības strādāt, bet vēl nav saņemts finansējuma apstiprinājums. Jāpiebilst, ka arvien aktuālāka ir strādājošo paaudžu nomaiņa - liela daļa esošo darbinieku, kas ir augsta līmeņa profesionāļi ar lielu darba pieredzi, jau ir vai tuvojas pensijas vecumam. Tāpēc mēģinām uzņēmumam piesaistīt jaunus un perspektīvus cilvēkus no dažādām izglītības iestādēm. Piedāvājam darbu gan Aizkraukles profesionālās vidusskolas audzēkņiem, gan sadarbojamies ar kursu organizētājiem, piemēram, traktoru vadīšanas, greideristu un citās tehniskās specialitātēs. Mēs aicinām jaunos cilvēkus nākt uz mūsu uzņēmumu un interesēties par darba iespējām; ja redzēsim, ka sanāks lietaskoks, iespējama arī papildu izglītošanās.

- Vai ikdienas darbam un blakus darbu veikšanai ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums?

- Jā, turklāt pagājušajā gadā saņēmām lieljaudas riteņtraktoru New Holland un frontālo iekrāvēju CASE 695. Lielais riteņtraktors tiek aprīkots ar darbu veikšanai piemērotām uzkares iekārtām - ziemā to izmantojām sniega tīrīšanai, tagad to var aprīkot vai nu ar piekabināmo greideri, zāles pļaušanas roku un ielu slaukāmo slotu, vai arī citām iekārtām. Piebildīšu, ka uzņēmuma vadība rūpīgi seko līdzi, lai jaunā tehnika tiktu pilnvērtīgi izmantota. Vienlaikus mēs sadarbojamies ar blakus esošajiem ceļu rajoniem - labprāt aizdodam viņiem nepieciešamo tehniku vai veicam darbus citā ceļu rajonā. Piemēram, virsmas apstrādes tehnika mums būtībā ir uz diviem rajoniem viena - vairāk arī nevajag. Mūsu rīcībā ir tehnika, kas ceļu virsmas apstrādes procesā var iestrādāt arī rupjās frakcijas. Plānojam uzlabot savu tehnisko nodrošinājumu, tāpēc drīzumā tiks izsludināts konkurss par jauna gudronatora iegādi - gribētu paspēt līdz jaunajai sezonai.

- Cik aktīvi jūsu pusē tiek izmantota dubultā virsmas apstrāde uz grants segām?

- Manuprāt, arī šajā jomā esam līderi - pagājušajā vasarā Jēkabpils ceļu rajonā kopumā ir uzklāta dubultā virsma 17,3 kilometriem trijos posmos - divi posmi atrodas Aizkraukles rajonā, bet viens Jēkabpils rajonā. Savukārt vienkārtas asfalta segu virsmas apstrāde veikta uz nepilniem 10 kilometriem. Kāds būs šis gads, to rādīs laiks.

- Sācies arī ceļmalu sakopšanas laiks - cik tīrīgi vai cūcīgi ir mūsu braucēji?

- Uzkopjot ceļa nodalījuma joslas, mēs varam atrast visu, ko vien spējam iedomāties - ir pat salauztas gultas un maisi ar tualetes saturu. Es nespēju saprast, kā šīs lietas var nokļūt ceļa malās. Masveidīga ceļa nodalījuma joslu uzkopšana vēl nav sākusies - plānojam šiem darbiem piesaistīt apakšuzņēmējus, jo mēs zinām, ka agrā pavasarī mūsu pieredzējušajiem darbiniekiem būs jāveic citi uzturēšanas darbi, kas prasa atbilstošu kvalifikāciju un zināšanas.