Svara zaudēšanas zāles, piemēram, “Mounjaro”, “Ozempic” un “Wegovy”, ir saistītas ar paaugstinātu matu izkrišanas risku, vēsta “Sky News”.
Cilvēki, kas lieto GLP-1 agonistus, kas palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un samazina apetīti, atdarinot dabisko hormonu, ir ziņojuši regulatoriem par matu izkrišanu, un jauns pētījums, kurā piedalījās aptuveni 50 000 cilvēku, šķiet, apstiprina šo saistību.
Eksperti izmantoja ASV Pensilvānijas Universitātes Veselības sistēmas datus, lai salīdzinātu matu izkrišanas rādītājus pieaugušajiem, kuri lieto GLP-1 diabēta ārstēšanai, ar tiem, kuri lieto citas zāles.
Kopumā 12 004 pacienti, kas lietoja GLP-1, tika salīdzināti ar 15 221 pacientu, kas lietoja SGLT-2 inhibitorus, un vēl 11 964 GLP-1 lietotāji tika salīdzināti ar 11 233 DPP-4 inhibitoru lietotājiem.
Pēc tam, kad tika pielāgoti faktori, kas varētu ietekmēt rezultātus, piemēram, vecums un svars, pētnieki atklāja, ka GLP-1 zāļu lietošana bija saistīta ar 37% lielāku alopēcijas risku nekā SGLT-2 inhibitoru lietošana. GLP-1 lietošana bija saistīta arī ar par 68% lielāku matu izkrišanas risku nekā DPP-4 inhibitoru lietošana.
Pensilvānijas Universitātes komanda atzīmēja, ka ASV regulatori ir informēti par saistību starp šīm zālēm un matu izkrišanu, jo īpaši attiecībā uz semaglutīdu (Wegovy un Ozempic) un tirzepatīdu (Mounjaro).
Lai gan matu izkrišana parasti nerada fizisku kaitējumu, tai var būt ievērojamas psihosociālas sekas, kas ietekmē pašapziņu, dzīves kvalitāti un ārstēšanas ievērošanu," sacīja pētnieki.
Komanda norādīja, ka no iemesliem, kāpēc cilvēkiem varētu izkrist mati zāļu lietošanas laikā, "visticamākais mehānisms" ir saistīts ar svara zudumu un "samazinātu kaloriju uzņemšanu", lai gan viņi piebilda, ka ir nepieciešami vairāk pētījumu.
Pētnieki norādīja, ka kaloriju ierobežošana var "veicināt fizioloģisko stresu un mikroelementu (piemēram, dzelzs, cinka, biotīna) deficītu, kas var traucēt matu augšanas ciklu".
