Vēdiskais filozofs Uģis Kuģis raidījumā "Gimene burkā" karu Ukrainā izvērtēja pēc karmiskās prizmas - viņa atziņas sacēla vētru soctīklos un viņa prātojumi saniknoja cilvēkus.
Vai patiešām bija īstais laiks un vieta šādam Ukrainas kara skaidrojumam? Varbūt dažreiz labāk ir paklusēt? Kādas ir Tavas, lasītāj, domas?
Citāts no raidījuma - „Raugoties filozofiski, protams, tagad, kad karš mūs neskar, ir viegli spriest filozofiski, bet grāmatā rakstīts, ka ne stiebriņš nepakustās bez Dieva ziņas. Un tagad teikt, ka Dievs ir netaisnīgs un nogalina cilvēkus, kāpēc jāmirst bērniem, sievietēm, dzīvniekiem un kaut kam vēl un kādēļ mājas jabombardē, ja pēc karmiskā viedokļa skatās, tad tam visam bija tā jābūt. Ir ģimenes karma, ir valsts karma, nācijas karma, kur piedzimst cilvēki konkrētās ģimenēs, konkrētā valstī, laikā piedzimst, lai vienā mirklī viņiem būtu jāiet kādām ciešanām cauri, Jo, iespējams, iepriekšējā dzīvē tos cilvēkus, kuri viņus tagad moca, viņi paši mocīja un tagad ir atriebšanās viņiem. Ko sēsi, to pļausi. Mēs jau neredzam kopbildi.”
Atsakaņas no soctīkliem:
Līga: Tātad atsaucoties uz Kuģa domu gājienu, kas balstīts uz karmisko domāšanu - Ukrainā sērojošajiem tuviniekiem, kas asins peļķē atrada savu bērnus, vīrus, sievas, vecākus, vecvecākus, jāsaprot, ka bojāgājušie iepriekšējā dzīve bija baigie ļaundari un jāsamierinās. Izrādās, karma varbūt kara pamatojums. Šo atziņu es vēl „gremoju”.
Māra: Kāds brīnišķigs mierinājums
Irina: Pretīgi!
Buberta: Tas jau putins sanāk kā tāda Mesija/Pestītājs!
Oskars: Smuka atruna no "reliģiskā skatu punkta"
