Dodoties peldēties vai izbaudot relaksējošu mērcēšanos vannā, drīz vien roku un kāju pirksti kļūst grumbaini. Līdz šim bija izplatīts ačgārns mīts, ka mūsu pirksti sagrumbojas pietūkuma dēļ, ko izraisa ūdens uzsūkšanās. Tagad zinātnieki ir apstiprinājuši, ka tā nav taisnība — tā vietā viss ir saistīts ar mūsu asinsvadiem, raksta "Daily Mail".
Gajs Džērmans, Binghemtonas universitātes Ņujorkas štata biomedicīnas inženierijas katedras asociētais profesors, nolīga trīs brīvprātīgos, lai veiktu eksperimentus. Viņi atklāja, ka šie raksti uz pirkstiem lielākoties atkārtojas, kad pirkstus atkārtoti iemērca pēc diennakts.
“Bieži vien cilvēki pieņem, ka šīs grumbas veidojas tāpēc, ka āda absorbē ūdeni, kas liek tai pietūkt un saliekties,” viņš pastāstīja "The Conversation". “Godīgi sakot, es arī tā ilgu laiku domāju.” Tomēr izrādās, ka patiesībā tā darbojas mūsu autonomā nervu sistēma. Tā kontrolē mūsu piespiedu kustības, piemēram, elpošanu, mirkšķināšanu un sirdsdarbību, kā arī to, kā mūsu asinsvadi saraujas un atslābst. Parasti temperatūra, medikamenti un tas, ko mēs ēdam un dzeram, var ietekmēt to uzvedību. “Šī asinsvadu saraušanās ir arī iemesls, kāpēc ādā pēc ilgstošas peldēšanās veidojas grumbas,” sacīja Dr. Germans.
Kad rokas un kājas ilgāk par dažām minūtēm nonāk saskarē ar ūdeni, sviedru kanāli ādā atveras, ļaujot ūdenim ieplūst ādas audos. Šis ūdens samazina sāls daudzumu ādā. “Nervu šķiedras nosūta smadzenēm ziņojumu par zemāku sāls līmeni, un autonomā nervu sistēma reaģē, sašaurinot asinsvadus, skaidro ārsts. “Asinsvadu sašaurināšanās izraisa kopējā ādas tilpuma samazināšanos, veidojot dažādus grumbu rakstus. “Tas ir līdzīgi kā izžuvusi vīnoga kļūst par saburzītu rozīni - tā zaudē vairāk apjoma nekā virsmas laukuma.”
