Jauns pētījums liecina, ka vasaras Eiropā līdz gadsimta beigām varētu kļūt ievērojami garākas. Zinātnieki pie šī secinājuma nonāca, analizējot datus pirms aptuveni 6000 gadu, un salīdzinot tos ar mūsdienu klimata tendencēm.
Kā norāda Dr. Sēlija Martina-Puerta, vadošā pētniece Royal Holloway Ģeogrāfijas katedrā, Eiropas vasaras patiešām kļūst garākas un karstākas, taču līdz šim ir bijis "daudz neskaidrību" par to, kas tieši virza šo procesu. Jauns pētījums piedāvā atbildi: pašreizējie apstākļi atgādina Eiropas klimatu pirms sešiem tūkstošiem gadu un norāda uz vēl karstāku dienu iespējamību nākotnē.
Pētnieki pētīja Eiropas ezeru nogulumus — dubļu slāņus, kas reģistrē sezonālās izmaiņas pēdējo 10 000 gadu laikā. Viņi pievērsa īpašu uzmanību platuma grādu temperatūras gradientam: atšķirībai starp Arktikas un ekvatora temperatūru, kas ietekmē Atlantijas gaisa masu kustību.
Paātrinātās Arktikas sasilšanas dēļ temperatūras starpība samazinās, gaisa plūsmas palēninās, un vasaras parādības, piemēram, ilgstoši karstuma viļņi, kļūst noturīgākas. Zinātnieki aprēķināja, ka platuma grādu temperatūras gradienta samazināšanās par 1°C pagarina vasaras sezonu par aptuveni sešām dienām. Ja šī tendence turpināsies, Eiropa līdz 2100. gadam varētu iegūt aptuveni 42 papildu vasaras dienas. Ja Arktikas sasilšana turpinās paātrināties, vasaras laikapstākļi varētu ilgt astoņus mēnešus — aptuveni tikpat, cik pirms 6000 gadiem, kad siltā sezona ilga gandrīz 200 dienas.
Pētījuma līdzautore profesore Lora Bojāla atzīmē: "Mūsu rezultāti liecina, ka šī nav tikai mūsdienu parādība, bet gan atkārtota Zemes klimata sistēmas iezīme. Taču tagad viss ir mainījies — pārmaiņu ātrums, cēloņi un intensitāte." Papildus siltumnīcefekta gāzu emisijām vasaras modeļu pārstrukturēšanu ietekmē arī citi ar cilvēku saistīti faktori.
Eiropa jau tagad joprojām ir visstraujāk sasilstošais kontinents. Pilsētu teritorijas cieš visvairāk: asfalts un blīvi apbūvētas ēkas aiztur siltumu, radot "pilsētas salas" efektu. Saskaņā ar organizācijas "Climate Resilience for All" veikto analīzi, karstuma viļņi 85 pilsētās visā pasaulē no 2019. līdz 2023. gadam sāka ieilgt krietni pēc kalendārās vasaras.
Ilgākie karstuma viļņi tika reģistrēti Atēnās, kur augsta temperatūra saglabājās no maija vidus līdz oktobra sākumam. Tirānā tika reģistrētas 143 ārkārtēja karstuma dienas, bet Lisabonā un Madridē — attiecīgi 136 un 119 dienas. Iepriekš zinātnieki arī atklāja, ka pagājušajā gadā antropogēnās klimata pārmaiņas pusei planētas iedzīvotāju pievienoja aptuveni vienu mēnesi ārkārtēja karstuma.
