Iemesls, kāpēc peldēties Baltijas jūrā ir bīstami

Pārrāvuma straumes jūrā, kas nesen ievilka vairākus peldētājus, Baltijas jūrā ir visai bieža parādība, tomēr prognozēt iepriekš, kur tās radīsies, nevar, LSM.lv skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents, ģeoloģijas doktors Jānis Lapinskis.

Viņš skaidroja, ka prognozēt vietu, kur un kad tās radīsies, ir gandrīz neiespējami, jo jūras krastā kā ļoti mainīgā vidē tās var attīstīties, pazust un izveidoties no jauna. Labvēlīgi apstākļi šādu pārrāvuma straumju attīstībai ir tad, ja, piemēram, pūš stiprs vējš no jūras puses. "Tad ir diezgan augsta varbūtība, un kopumā vajadzētu to ņemt vērā. Ja ir niecīgs vējš vai vējš pūš paralēli krastam vai no krasta, tad tādu straumju izveidošanās nav iespējama. Apmēram šādā līmenī to var prognozēt, bet ne konkrētāk," sacīja Lapinskis.

Proti, saprast, ka peldēties varētu būt riskanti, var tad, ja stiprāks vējš pūš no jūras puses.

Pārrāvuma straumes, lai arī ir iespējams saskatīt, ja ļoti pievērš uzmanību tam, kā kustas ūdens masa, tomēr tās nav tik acīmredzamas un uz to paļauties nevajadzētu, viņš teica, paskaidrojot:

"Tās var attīstīties ļoti strauji, - izveidoties jauna vietā, kur tā tikko nav bijusi. Vajag būt krietni piesardzīgākam situācijā, kad ir stiprs jūras puses vējš."

Ģeologs norādīja, ka arī iepriekš ir bijuši gadījumi, kad šāda straume ievelk peldētājus, tomēr ne vienmēr to konstatē kā iemeslu, - cilvēks noslīkst, bet bieži vien tā arī neviens neuzzina, kāpēc tas notika.

Arī meteorologs Jānis Trallis norāda par riskiem, peldoties jūrā.

"Ja kāds grib doties uz jūru, to labāk darīt šodien, kad lēns vējš un nedraud pērkona negaiss. Rīt pūtīs brāzmains D,DA vējš, cilvēkus uz peldlīdzekļiem strauji var iepūst jūrā, iespējama krasa ūdens temperatūras pazemināšanās piekrastē, no pēcpusdienas negaisa risks."