Kad vēl mācījos augstskolā un katru dienu braucu mājās, šad un tad nācās sastapt neordinārus cilvēkus. Reiz gadījās sēdēt pretim un runāt ar čigānu, kurš burvīgi spēlēja vijoli un teicās, ka strādājis esot par zinātnieku atomstacijā, bet viņu no turienes atlaiduši. Tas bija vecs, gara auguma un kalsnējs vīrs ar sirmu bārdu, tumšām acīm, ļoti inteliģentu valodu. Nedomāju, ka viņš meloja, jo no viņa skrandainā apģērba izstaroja liela inteliģence. Arī nabadzīgi čigāni mēdz būt ar ļoti interesantiem likteņiem, ļoti inteliģenti un muzikāli.
Super!
Viņš prot pildspalvas mētāt. Reizēm pat sanāk kādu noķert.
Kas tur tāds nereāls, ka čigāns pieplinkšķina klavieras pie gatavas mūzikas?!