VAKARA ZIŅAS: Socionikas redzējums, kādam jābūt nākamajam Latvijas prezidentam?

Andris Bērziņš, paziņojot, ka nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā, vienlaikus ir gan pielicis punktu intrigai par savu turpmāko rīcību, gan radījis jaunu. Par to, kurš būs nākamais prezidents, lai strīdas un vienojas politiķi. Socionikas maģistre Velta Līvija Miķelsone analizē, kādam vajadzētu būt Latvijas valsts prezidentam, lai atkal neuzkāptu uz vecajiem grābekļiem un mēnesi pēc viņa izvēlēšanās sabiedrība nesāktu meklēt sīkas utis kārtējā valsts līdera kažokā.

Miķelsone norāda, ka līdz šim politiķi mētājuši iespējamos Valsts prezidenta kandidātus kā šaha figūriņas, mēģinādami priekšplānā izvirzīt bandiniekus un bieži vien nespējot nosaukt katras figūriņas jēgu. Turklāt pašiem bīdītājiem izpratne par Valsts prezidenta pienākumiem ir atšķirīga, kur nu vēlēšanās izdarīt patiešām visu labāko valsts dēļ.

Socionikas eksperte vispirms izskaidro, ka ne tikai cilvēkiem, bet arī valstīm iespējams noteikt sociotipu. Latvija ir introverta, uz iekšu vērsta valsts. Tāpēc ir nepieciešams šeit dzīvojošo tautu iekustināt un aizraut, iedvesmot un vest cilvēkus līdzi kādai idejai. «Bet ar saprātu,» viņa piebilst. «Lai lielo introverto masu sakustinātu mazā valstī, tās priekšgalā jānostājas ekstravertiem sociotipiem,» uzsver Miķelsone. Kluss, bikls un bailīgs cilvēks bez harismas to nespētu.

Vaira Vīķe-Freiberga ir ekstraverts cilvēks un, re, kā savas prezidentūras gados spēja aizraut sabiedrību. Viņa patika ne tikai daudziem Latvijas iedzīvotājiem, bet toreizējai prezidentei savas simpātijas neslēpa arī lielvalstu līderi. Dažs labs no viņiem Vīķes-Freibergas klātbūtnē atplauka kā maija saulīte.

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā valsts priekšgalā jābūt tāda sociotipa pārstāvim, kurš spēs izprast pasaules politiku un ar savu rīcību neizraisīs pretagresiju. Pasaulē sen zināma patiesība, ka agresijai nevar stāties pretī citāda agresija, uzsver eksperte.

Socioniķi piedāvā Lembergu, Vaideri, Rivžu un Bondaru

Socionikā izveidoti 16 tipi un katram dots nosaukums – kādas populāras, vēsturiskas personas vārds vai uzvārds, vai literārs tēls, kas vislabāk raksturo šo tipu. Piemēram, rakstnieki Džeks (domāts rakstnieks Londons), Hakslijs, karavadoņi Napoleons un Žukovs un citi.

Miķelsone kopā ar savu komandu analizēja publiskajā telpā nosauktos Valsts prezidenta amata kandidātus un secināja, ka viņos ir mēģināts saskatīt prezidentam nepieciešamās īpašības un spējas. Taču tas nenozīmē, ka visi mēģinājumi, vērtējot no socionikas viedokļa, bijuši sekmīgi. Tomēr atsevišķos gadījumos ir trāpīts pat desmitniekā.

Miķelsone biedrības «Socionika» mājaslapā raksta: «No introvertajiem tipiem, kas, mūsuprāt, nav piemēroti prezidenta amatam, tiek minēti Solvita Āboltiņa, Andris Bērziņš, Egils Levits, Ojārs Spārītis, Inguna Sudraba, Mārcis Auziņš, Māris Riekstiņš, Nils Ušakovs. No ekstravertajiem tipiem tiek minēti Aivars Lembergs, Mārtiņš Bondars, Sandra Kalniete, Edgars Kramiņš, Vaira Vīķe-Freiberga.»

Vienlaikus Miķelsone izsaka nožēlu: «Vadoties no pašreizējās situācijas pasaulē un apskatot kandidātu piemērotību no socionikas viedokļa, ar nožēlu jāsaka, ka mēs zinām tikai tos, kurus gaismā izcēluši žurnālisti. Bieži tie ir vieni un tie paši cilvēki. No tiem par piemērotākajiem atzinām Baibu Rivžu (Žukovs), Inesi Vaideri (Štirlics), Mārtiņu Bondaru (Džeks) un Aivaru Lembergu (Napoleons).»

Tautas mīlētie un neatzītie kandidāti

Tomēr ne visi ekstraverti (lai gan temperaments nav vienīgais rādītājs, analizējot personību) derēs Latvijai, jo iedzīvotāji gluži instinktīvi dažas personības nepieņem. Un tad tautas mīlestību izpelnīties ir tikpat kā neiespējami. Ja tā gadās laulātam pārim, tad mēdz teikt – vainojama raksturu nesaderība.

Izmantojot socionikas vērtēšanas sistēmu, Miķelsone prognozē, kāda varētu būt sabiedrības attieksme pret atsevišķām kandidatūrām. «Kalnieti ļoti bieži citi nesapratīs, viņa ir «grūti sagremojams kumoss» daudziem. Ja pavērtējam viņas līdzšinējo darbību, tad viņa visur grib iet un visos amatos būt, bet Valsts prezidentam nevajag tā rīkoties. Savukārt Kramiņu es dēvētu par plātīzeru. Viņi abi pieder Hamleta sociotipam. Vispārīgi raksturojot, šā tipa cilvēks var ar tautu nerēķināties, ja viņam kas draud. Turklāt Hamlets liek maskas un var manipulēt ar citiem. Bondars atbilst Latvijas sociotipam, bet viņam vajadzētu iemācīties būt diplomātiskākam, jo tādam vajadzētu būt Valsts prezidentam. Redzams, ka Kalnietei šī prasme piemīt.» Par Rivžu socioniķe saka – loģiska, racionāla, korekta, arī Vaideri vērtē atzinīgi – kā kandidāti numur 1.

Ventspils mēru Lembergu viņa raksturo kā dzimušu līderi, kurš patiesi prot vadīt un valdīt. «Tā jau pasaulē nemēdz būt, ka vienu līderi mīl pilnīgi visi iedzīvotāji, tāpēc Lembergam ir arī ienaidnieki. Viņš ir cilvēks, kuru var mīlēt. Lembergs vienmēr bijis smaidīgs un labestīgs, lai arī viņa hūte dažiem nav patikusi. Pasaules vēsture pierāda, ka Napoleona sociotipa pārstāvji ir harismātiski līderi, kurus tauta mīl.»

Lembergs: nekad dzīvē nedaru to, kas nesniedz gandarījumu

Gan Lembergs, gan Vaidere piekrīt socioniķes vērtējumam, ka Latvijai vajadzīga personība, kas spēj aizraut un iedvesmot tautu. Lembergs saka: «Taisnība! Un līderi nevar vērtēt pēc amata, apsardzes lieluma un skaļuma un citiem ārišķīgiem atribūtiem, bet pēc viņa idejām, domām un prasmes to realizēt. Svarīgi ir parādīt, ka varam izdarīt vairāk, nekā pirmajā mirklī šķiet.» Kā viņi paši sevi novērtē? Ventspils mērs nosmej, ka uz viņu bieži vien citi noskatījušies kā uz dullu cilvēku, toties viņš allaž vērtējis citādāk – «jautājums ir par to, vai vari izdarīt» . «Es nekad dzīvē neesmu ņēmies darīt kaut ko, ja tam nav jēgas, ja no darba nav gandarījuma. Kad 1988. gadā mani aicināja no Rīgas uz Ventspili vadīt pašvaldību un to pateicu saviem draugiem, viņi teica, ka esmu dulls palicis. Agrāk gan tāds neesot bijis. Kāpēc uz Ventspili, ja ir citas labas iespējas? Bet es pateicu – no Ventspils var izveidot labu pilsētu! Es izvēlējos dullo ceļu un esmu apmierināts, lai kā arī būtu pa šiem gadiem gājis. Otrā atziņa – viens neesi karotājs. Vajag cilvēkus, uz kuriem var paļauties, lai cilvēki nav jādzen, nav jāsoda, bet varbūt – jāuzmundrina.»

Vaidere: visiem cilvēkiem līdzīgi dzīves apstākļi

Eiroparlamenta deputāte Vaidere uzskata, ka prezidentam jābūt gan iedvesmotājam, gan arī jāzina, kas notiek valstī. «Es zinu, kas notiek laukos un Eiropas Parlamentā. Varu tikties ar cilvēkiem jebkurā līmenī. Mana stiprā puse ir reģionu politika. Manuprāt, prezidentam varētu būt svarīgi, lai visā valsts teritorijā visiem cilvēkiem būtu līdzīgi dzīves apstākļi. Prezidentam jāspēj izvirzīt Latvijas mērķi – kas mēs gribam būt. Mums ir jāceļ pašapziņa. Latvieša pašapziņa ir pārāk zema. Domāju, ka prezidenta institūcija var daudz palīdzēt, ja viņš ir autoritāte un cilvēki viņā ieklausās. Runāt ar cilvēkiem vajag!»

Latvijas Reģionu apvienība pirmā ir paziņojusi, ka politiķi Mārtiņu Bondaru virza kā Valsts prezidenta amata kandidātu, jo viņš atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem un esot ierindojies starp pieciem populārākajiem cilvēkiem valstī. Bondars ir izteicies, ka viņam ir pietiekami labas izredzes tikt ievēlētam. Pēc viņa domām, nākamajos četros gados prezidentam ir jābūt tādam, kurš ir spējīgs formulēt Latvijas nostāju drošības, ekonomiskās izaugsmes un labklājības jautājumos un pārstāvēt to ārpus Latvijas.

Savukārt Rivža, uzzinot, ka socionikas speciālisti viņu nosaukuši kā vienu no piemērotākajām kandidatūrām, neslēpa pārsteigumu. «Liels pagodinājums to dzirdēt,» viņa nopriecājās. Akadēmiķe uzskata socioniku par nopietnu zinātni un arī pati to izmanto savā ikdienā. «Izmantoju akadēmiskajā, zinātniskajā darbā un ikdienā. Lasu, pētu tipus, jo komandas biedri ir jāpazīst – viens jāuzmundrina, citam stingrāk jāpasaka, lai dabūtu rezultātu. Socionika ir nopietna zinātne, kas balstās uz cilvēka domāšanas īpatnībām, viņa temperamentu, piemēram, ekstraverts, introverts un citām īpašībām – vai cilvēks ir autoritārs, demokrātisks. Žukovs, kura tipam es piederu, ir cilvēks, kurš pieņem lēmumus. Prezidentam tas jāvar – nevilcinoties pieņemt lēmumus un atbildēt par lēmumiem. Viņam jāprot uzrunāt sabiedrību, jāsajūt, kas vajadzīgs sabiedrībai.»

Vaidere saka līdzīgi – kopš vien atceroties, lēmumus patīkot pieņemt patstāvīgi. Jau bērnībā, vecākiem nezinot, iestājusies mūzikas skolā. «Man nav bijusi bagāta ģimene vai ietekmīgi radi. Uz mani attiecas apzīmējums «paša veidotais cilvēks». Man bija brīnišķīgi vecāki, viņi ļāva brīvu vaļu. Mamma man atļāva pieņemt lēmumus kopš agras bērnības. Atceros, kad man bija trīs gadiņi, paps bija Sibīrijā. Es to nezināju, jo mamma sacīja, ka viņš ir Amerikā. Es sakrāmēju savu mazo somiņu un devos uz staciju – braukšu pie papa. Toreiz skolas apkopēja mani pārķēra. Četru gadu vecumā izlēmu, ka man jāiet pie zobārsta, lai izrauj piena zobu. Lepni pārnācu mājās ar izrauto zobu, kamēr mājinieki meklēja, kur bērns pazudis,» Vaidere smejas, atceroties bērnībā piedzīvoto. Viņa uzskata, ka spēj ne tikai patstāvīgi pieņemt lēmumus, bet arī konsultēties un viegli deleģēt darbus. Savu profesionālo pieredzi Eiroparlamenta deputāte novērtē ar vārdiem «kā nevienam citam»: akadēmiskā pieredze, profesūra, politiskā pieredze, sākot no pašvaldības līmeņa, līdz Eiropas Parlamentam, ar pieturas punktiem ministres, parlamentārās sekretāres, padomnieces, parlamenta deputātes darbā. «Es zinu, kas notiek laukos un Eiropas Parlamentā. Varu tikties ar cilvēkiem jebkurā līmenī.»

Lai nebūtu pārpratumu, Rivža gan uzsver: «Kaut arī esmu pateicīga par manis ievērošanu un novērtēšanu, tomēr palikšu uzticīga akadēmiskajam darbam un akadēmiskajai brīvībai. Man tur ir interesanti un ir daudz ko darīt.»

Tauta zina, kādu vadoni vēlas

Socionikas eksperti norāda, ka politiķu rīcība un intereses, izvēloties Valsts prezidentu, bieži vien ir pretrunā ar tautas viedokli. Par to nav jābrīnās, jo tautai netiek ļauts izvēlēties Valsts prezidentu. Tiesa, pašlaik līdzdalības platformā www.manabalss.lv tiek vākts atbalsts iniciatīvai par atklātu balsojumu Valsts prezidenta vēlēšanās. Tā grib Latvijas iedzīvotāji. Un viņi ir pierādījuši, ka spēj atpazīt un izvēlēties piemērotāko līderi. Kā Ventspilī, piebilst Miķelsone.

Lembergs pasaka ļoti tieši: «Jābūt tautas vēlētam prezidentam. Tauta ir gudra, to var apmānīt uz vienu, varbūt uz dažiem gadiem, bet ne uz visu laiku. Kā Zalters izdarīja? Apmānīja tautu uz pusgadu un pēc tam pirmais aizmuka.»

Pie tautas apelē arī Bondars. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Valsts prezidenta uzdevumiem, viņš sacīja, ka cerot uz sabiedrības atbalstu, kurā, cerams, ieklausīšoties arī Saeimas deputāti. Vaidere piebilst, ka, kopš viņa darbojas politikā, cilvēki ir teikuši, ka gribētu viņu redzēt par Valsts prezidenti. «Ja kaut viens cilvēks pieļauj tādu domu, tas ir ārkārtīgi patīkami.»

Kāpēc ne Andris Bērziņš?

Socionikā izveidoti 16 tipi un katram dots nosaukums – kādas populāras, vēsturiskas personas vārds vai uzvārds, kas vislabāk raksturo šo tipu. Prezidents Bērziņš ir Draizers, un tāds ir arī Latvijas etnosa sociotips. Socioniķu vērtējumā pašreizējais Latvijas prezidents sava sociotipa dēļ ir par vāju, lai vienotu tautu pirms neparedzētiem notikumiem. «Tikai retumis atrodas kāds Draizers, kas spēj rūpēties vairāk par vienu pašvaldību,» konstatē Miķelsone, norādot, ka pirms vairākiem gadiem socioniķu komanda diezgan precīzi prognozējusi prezidenta Bērziņa darbības un izredzes.

Viņš ir introverts cilvēks ar nevainojamu stila un gaumes izjūtu, kas apliecina sensorās iezīmes. Silts smaids, atklātība liecina par ētisko iezīmi. Stāja un gaita – stalta, taisna mugura, nav liekā svara, kas runā par labu racionalitātei. Viņš ir cilvēks ar tradicionālām vērtībām, varētu pat teikt, konservatīvs. Šāda tipa cilvēks savus spēkus ziedos sabiedrības labklājības veicināšanai, viņa uzmanība fokusēsies vairāk uz attiecību izlīdzināšanu un cilvēku satuvināšanu, nevis radikālu pārmaiņu ieviešanu vai ekonomiska izrāviena nodrošināšanu. Viņš pats atzinis, ka nespēj ātri apkopot liela apjoma informāciju, tādējādi valsts stratēģiskā attīstība faktiski ir bijusi atkarīga no viņa komandas. Un, protams, visvājākā joma – informācijas sistematizēšana un savlaicīgas atbildes uz problēmjautājumiem.

Lai arī Latvijas etnosam ir Draizera sociotips, un tieši prezidents-Draizers varētu būt par paraugu sabiedrībai, šajā gadījumā vienādais ar vienādo nav saderējis un nesaderēs par visiem simts procentiem.