2.jūl 2019
25. jūnija Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) ar nospiedošu balsu pārsvaru (116 par, 62 pret) atjaunoja Krievijas balsstiesības. Tās tika apturētas 2014. gadā pēc Krimas pussalas aneksijas un Krievijas iesaistīšanās konfliktā Ukrainas austrumos, atbalstot separātistus. Sanāk acīm redzama pretruna. Lielākā daļa no valstīm, kas neatzīst (un tuvākajā laikā netaisās atzīt) Krimas aneksiju, nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijai. Tāpēc interpretēt balsojumu kā atbalstu Kremļa politikai (kā to dara daudzi vadošo Krievijas TV kanālu politiskie komentētāji) ir aplami. Patiesībā balsojums nozīmē to, ka ir mainījusies attieksme pret Ukrainu. Pirms pieciem gadiem praktiski visur Eiropā Ukrainu viennozīmīgi uztvēra tikai kā Krievijas agresijas upuri, taču tagad Ukrainu jau uztver ne tikai kā upuri, bet kā valsti, kurai konflikta uzturēšana un Krievijas provocēšana jaunai militārai agresijai ir kļuvusi par vienu no ārējās un iekšējās politikas stūrakmeņiem.