Krievijas Rietumu militārais apgabals otrdien paziņoja, ka šogad un nākamgad Maskavā notiks 17 salūti, lai atzīmētu 75.gadadienu kopš padomju karaspēka ieiešanas dažādu Austrumeiropas un Viduseiropas valstu galvaspilsētās.
Lietuvas Ārlietu ministrija ceturtdien izteikusi Krievijas vēstniecības pārstāvim protestu pret Maskavas nodomu rīkot salūtu, atzīmējot 75.gadadienu, kopš Viļņa un Kauņa atbrīvotas no nacistiskās Vācijas spēkiem, uzsverot, ka padomju okupācija Lietuvai neatnesa brīvību.
Viļņas ieņemšana 1944.gadā jau sestdien, 13.jūlijā Maskavas Poklonnajas kalnā tiks atzīmēta ar 50 salūta šāvieniem, savukārt salūts par godu Kauņas ieņemšanai paredzēts 1.augustā.
"Šāds solis uzskatāms par īpaši cinisku un provokatīvu laikā, kad tuvojas 80.gadadiena, kopš parakstīts Molotova-Ribentropa pakts un tā slepenie protokoli, kas radīja priekšnoteikumus Otrā pasaules kara sākumam un Lietuvas okupācijai," norādījusi Ārlietu ministrija.
"Sabiedroto uzvarai pār nacismu un nacistisko ideoloģiju ir ārkārtīgi svarīga nozīme Lietuvas un visas Eiropas liktenī. Taču Otrā pasaules kara beigas Lietuvai neatnesa brīvību, tās mums nozīmēja jaunas, gandrīz pusgadsimtu ilgas padomju okupācijas sākumu un traģēdijas daudzu Lietuvas cilvēku dzīvēs," norādīts tās izplatītajā paziņojumā.
"Pēc tam, kad padomju armija bija padzinusi nacistiskās Vācijas karaspēku, Lietuvas teritorijā tika izveidotas un darbojās padomju okupācijas struktūras, tika rīkotas Lietuvas iedzīvotāju izsūtīšanas un represijas, nodarīts milzīgs kaitējums Lietuvas sabiedrībai, tautsaimniecībai un dabai," teikts dokumentā.
Ministrija arī izteikusi nožēlu, ka Viļņas "atbrīvošanu" nolemts svinēt nedēļu pēc tam, kad Maskava atkal liegusi iebraukšanu valstī Lietuvas pilsoniskās iniciatīvas "Misija - Sibīrija" dalībniekiem, kuri plānoja sakopt izsūtīto lietuviešu kapavietas Krievijā.
"Vēlreiz aicinām Krieviju atteikties no selektīva Otrā pasaules kara vēstures vērtējuma un beigt noliegt padomju okupāciju," tā norādījusi.
22.septembrī tādā pašā veidā paredzēts atzīmēt 75.gadadienu, kopš padomju karaspēks ieņēma Tallinu. Kā ziņots, trešdien uz Igaunijas Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis un viņam tika izteikts protests saistībā ar šiem plāniem.
Savukārt 13.oktobrī Maskavā paredzēts salūts, lai atzīmētu Rīgas ieņemšanas gadadienu.
Tikmēr savu viedokli šajā jautājumā paudusi arī Latvijas Ārlietu ministrija.
Maskavā plānotā Baltijas valstu galvaspilsētu "atbrīvošanas" salūta rīkošana ir nepieņemama un uzskatāma par nedraudzīgu rīcību, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Latvija kategoriski nosoda pēdējā laikā Krievijā valdošos centienus attaisnot Staļina un Hitlera kopīgi pastrādātos noziegumus, tostarp Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanu. "Īpaši ciniski ir Maskavā organizēt Baltijas valstu galvaspilsētu "atbrīvošanas" salūtus pakta noslēgšanas 80. gadadienā," uzsvēra ministrijā.
Saistībā ar minēto šodien uz Latvijas Ārlietu ministriju ticis izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Vadims Vasiļjevs, kuram norādīts, ka Maskavā plānoto svētku uguņošanu par godu padomju karaspēka veiktās Rīgas pilsētas atbrīvošanas no vācu okupācijas 75.gadskārtai Latvijas puse uzskata par nepieņemamu un nedraudzīgu rīcību.