Krievijas atbalstīto bruņoto bandu kontrolētajās teritorijās Ukrainas austrumos, kur teroristi patvaļīgi pasludinājuši divas tā dēvētās "tautas republikas", šodien notiek "vēlēšanas".
Aleksandram Zaharčenko, kurš uzdotas par teroristu pašpasludinātās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas "premjerministru", faktiski nav izvirzīts neviens alternatīvs kandidāts, tāpēc viņš, visticamāk, arī tiks "ievēlēts" par nākamo "prezidentu".
Viņa mērķis, kā, tiekoties ar studentiem, piektdien paziņoja pats Zaharčenko, esot "uzcelt jaunu valsti, kas pēc vēlēšanām kļūs leģitīma, un atgūs teritorijas Ukrainas austrumos, kuras tagad kontrolē ukraiņi".
38 gadus vecais uzņēmējs stāsta, ka esot pārdevis savu biznesu, lai finansētu bandas, kas 16.aprīlī sagrāba Doņeckas administrācijas ēku. Šī akcija faktiski ievadīja Krievijas agresiju kontinentālajā Ukrainas teritorijā, kas tika uzsākta pēc Krimas anektēšanas.
Neskatoties uz masīvo Maskavas atbalstu un tiešo Krievijas regulārā karaspēka iesaistīšanos karadarbībā Ukrainas austrumos, Zaharčenko cenšas uzsvērt, ka viņš ir vietējais, lai gan viņš tā dēvētā premjera krēslā nokļuva tikai augustā, nomainot virkni Maskavas tiešo ielikteņu, kas Ukrainā bija iesūtīti no Krievijas.
Lai gan Zasharčenko, tāpat kā Maskava, joprojām noliedz tiešo Krievijas armijas iesaistīšanos kaujās Ukrainā, viņš atzīst, ka tur darbojas tūkstošiem "brīvprātīgo", kas patiesībā ir ar Krievijas izlūkdienestu tiešu līdzdalību vervēti algotņi vai arī šķietamā atvaļinājumā it kā esošas militārpersonas, kā apgalvo Kremlis.
Lai gan Zaharčenko bija viens no 5.septembrī Minskā panāktā pamiera parakstītājiem, viņš pastāvīgi draud sagrābt jaunas Ukrainas pilsētas, tostarp Mariupoli, kas nodrošinātu Krievijai sauszemes koridoru uz martā anektēto Krimas pussalu.
"Mums jāatgūst visas mums piederošās teritorijas vai nu sarunu, vai citos ceļos," saka Zaharčenko, brīdinot, ka priekšā gaidāmas "ļoti intensīvas cīņas".
Līdzīga situācija ir arī pašpasludinātajā "Luganskas tautas republikā", kur svētdienas pseidovēlēšanās uzvara garantēta Igoram Plotņickim, kas jau taga sevi iecēlis prezidenta kārtā.
50 gadus vecais bijušais Padomju armijas virsnieks par Luhanskā darbojošos teroristu bandu vadoni kļuva pēc tam, kad to iepriekšējais līderis Valērijs Bolotovs tika ievainots.
Līdzīgi daudziem bruņoto bandu vadoņiem, arī Plotņickis pazīstams kā komunistiskās pagātnes apjūsmotājs, un, piemēram, noziedzīgā boļševiku režīma pirmā līdera Ļeņina pieminekļa neseno demontāžu Harkovā, Luhanskas vietvaldis pasludinājis par "morālo genocīdu".
Gan Eiropas savienība, gan NATO, gan ASV ir paziņojušas, ka teroristu rīkotās pseidovēlēšanas neatzīs un ka tās apdraud jau tā vārgo miera procesu. Gan Kijeva, gan Rietumi norādījuši, ka tās ir arī Minskā panāktās vienošanās pārkāpums.
Taču Krievija jau paziņojusi, ka "vēlēšanas" atzīs, un tādējādi sagaidāms, ka šodienas notikumi varētu kļūt par kārtējo iemeslu, lai Rietumu attiecības ar Maskavu turpinātu pasliktināties.