Eiropieši strādā vidēji par 19% mazāk darba stundu gadā nekā amerikāņi, liecina jauns pētījums, kuru veikuši trīs ekonomisti no ASV, Kanādas un Vācijas.
Pētījuma autori ir Aleksandrs Biks no Arizonas Štata Universitātes, Betina Brugemana no Makmāstera Universitātes Kanādas Ontārio provincē un Nikola Fuksa-Šundelna no Gētes Universitātes Frankfurtē pie Mainas.
Lielāks apmaksātu brīvdienu skaits Eiropā nodrošina trešdaļu vai pat pusi no šīs darba laika atšķirības. To veicinošs faktors ir arī augstāks bezdarba līmenis Eiropā.
Pētījumā tika apstrādāti dati no 18 Eiropas valstīm un ASV, izmantojot Eiropas Darba spēka apsekojumu (European Labour Force Survey), ASV Iedzīvotāju apsekojumu (US Current Population Survey) un Vācijas Tautas mikroskaitīšanu (Mikrozensus), kas aptvēra laika posmu no 1983. līdz 2011.gadam.
Darba laika ilgums Eiropas valstīs tomēr ir ļoti dažāds. Šveicē darba stundu skaits gadā ir tikai par 4% mazāks nekā ASV, savukārt vislielākā atšķirība ir Itālijā, kur darba stundu skaits gadā ir par 29% mazāks nekā ASV.
Francijā darba stundu skaits gadā ir par 26% mazāks nekā ASV, Beļģijā - par 25%, Polijā - par 24%, un Vācijā - par 22% mazāks nekā ASV.
Pētnieki atzīst, ka šie dati paver jaunas iespējas pētījumu veikšanai par to, kāpēc amerikāņi strādā ilgāku laiku nekā eiropieši un kuri faktori visvairāk ietekmē darba ražīgumu.