Augusi mazākumtautību iedzīvotāju piederības sajūta ES
Kopš gadsimta sākuma pieaugusi Latvijas mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Eiropas Savienībai (ES), secināts Latviešu valodas aģentūras (LVA) pētījumā par valodas situāciju Latvijā 2010.-2015.gadā, kas šodien prezentēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
14 gadu laikā mazākumtautību pārstāvju skaits, kas izjūt piederību ES, trīskāršojies, no 7% 2000.gadā kāpjot līdz 22% 2014.gadā.
Būtiski palielinājusies arī mazākumtautību piederības sajūta Baltijai. Piederības sajūtu Baltijas jūras reģionam atzina 30% mazākumtautību respondentu, kas ir divtik vairāk nekā 2000.gadā.
LVA pārstāvji uzsvēra, ka minētie kāpumi ir ļoti iepriecinoši.
Vērā ņemami pieaugusi arī mazākumtautību piederības sajūta savam reģionam - Latgalei, Kurzemei, Vidzemei, Zemgalei. No 49% 2000.gadā šis rādītājs kāpis līdz 71% 2014.gadā.
Savukārt piederības sajūta Latvijai kopumā kritusies par 6% - ja 2000.gadā 81% mazākumtautību respondentu atzina, ka jūt piederības sajūtu Latvijai, tad 2014.gadā rādītājs krities līdz 75%. Piederības sajūta ciemam, pagastam, novadam vai savai pilsētai šo gadu laikā nav mainījusies.
Par diviem procentpunktiem samazinājies to mazākumtautību pārstāvju īpatsvars, kas jūt piederību Krievijai, līdz 22%.