ES apsver atteikšanos no obligātām kvotām bēgļu sadalē

© Scanpix

Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministri apsver iespēju grozīt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par 120 000 patvēruma meklētāju sadali, atsakoties no obligātajām kvotām un ļaujot Ungārijai neiesaistīties šajā plānā, pirmdien ziņo informēti avoti.

Otrdien Briselē plānota vēl viena ES iekšlietu ministru ārkārtas sēde par EK ierosinājumu sadalīt pa citām dalībvalstīm 120 000 patvēruma meklētāju, kas nelegāli ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā.

Kāds avots no Luksemburgas, runājot par kvotām, sacīja, ka, "brīvprātīgas vai obligātas, tās ir mākslīgas diskusijas", lai gan EK amatpersonas uzsver, ka vēlas saistošas kvotas.

Tikmēr cits avots no Luksemburgas, kas šobrīd ir ES prezidējošā valsts, žurnālistiem sacīja, ka vārds "obligāts" neparādīsies dokumentos, kas otrdien tiks likti ministru priekšā.

Jau vēstīts, ka ES iekšlietu ministri pagājušo pirmdien nespēja vienoties par saistošām kvotām bēgļu sadalei. Pret tām stingri iebilda Ungārija, Čehija, Slovākija un Rumānija.

Daudzas ES austrumu valstis norādījušas, ka patvēruma meklētāju sadalīšanai pa visām bloka valstīm nebūtu jēgas, jo bēgļi vēlas doties uz Vāciju un citām turīgākajām valstīm.

Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies vairāk nekā 430 000 nelegālo imigrantu. Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns norādīja, ka nelegālie imigranti, kas ierodas Grieķijā, tur arī būtu jāreģistrē un jāpatur saskaņā ar ES noteikumiem.

Premjers uzskata, ka Ungārijas iekļaušana EK plānā netaisni pielīdzinātu to Grieķijai un Itālijai kā valstis, kurās nelegālie imigranti ieplūduši pirmajās.

Avoti ziņo, ka priekšlikumā, kas otrdien tiks likts priekšā ES iekšlietu ministriem, joprojām būs runa par 120 000 patvēruma meklētājiem, bet Ungārija nebūs tajā iekļauta.

 

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais