Vērtējot paveikto pirmajās 100 valdības dienās, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) aģentūrai LETA atzīmējusi trīs darbus, no kuriem nozīmīgākais ir valdības konceptuālā vienošanās par pedagogu minimālās algas likmes pieaugumu līdz 8,50 eiro no 1.septembra.
Viņa norāda, ka šī vienošanās ietvēra ļoti lielu darba apjomu, jo ir saistīta gan ar skolu tīkla, gan ar atalgojuma sistēmas pārmaiņām.
Kā otru nozīmīgu darbu ministre min regulējuma sakārtošanu, lai pārietu uz mācībām valsts valodā, kas nozīmē vienotu skolas veidošanu. Tika veikti grozījumi pamatizglītības standartā un sagatavotas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, lai no 1.septembra nodrošinātu pāreju uz latviešu valodu. Ministre piebilst, ka likums jau bija pieņemts, taču patlaban ir būtiski, lai tiktu izmainīti standarti un sakārtoti normatīvi, lai ir skaidrs, ka no1.septembra pāreja uz latviešu valodu sākas. "To es vēlētos saukt par noslēguma posmu pārejai uz vienotu izglītību valsts valodā, kas beidzot varētu realizēties dzīvē," uzsvēra ministre.
Trešais darbs viņas ieskatā ir valsts budžeta pieņemšana 2023.gadam. Kopējais izglītībai un zinātnei plānotais finansējums ir 184,4 miljoni eiro, tajā skaitā 51,8 miljoni eiro ir paredzēti zinātnei. Čakša uzsver, ka šā gada budžetā ir būtisks finansējuma pieaugums zinātnei, tajā skaitā arī augstākajai izglītībai, kā arī 5,6 miljonu eiro papildu finansējums sportam, ko iepriekšējos gados regulāri finansēja no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem rezervētā finansējuma. Pedagogu algām no gada sākuma papildus ir piešķirti 61,6 miljoni eiro.
"Visi šie trīs darbi ir svarīgi nozares virzībai uz priekšu," uzskata izglītības un zinātnes ministre.
Par grūtāko no darbiem, kas jāpaveic, ministre uzskata mācību līdzekļu sagatavošanu, ko pilnībā nevarēs pabeigt līdz jaunā mācību gada sākumam. "Skolotāju atalgojums un noslodze lielā mērā ir saistīts ar to, cik lielu atbalstu valsts viņiem ir nodrošinājusi, lai viņi varētu pilnvērtīgi strādāt mācību stundās," uzskata ministre.
Viņa norāda, ka projektā "Skola 2030" diemžēl nav bijis skaidri noteikts, kā tiks veidoti mācību materiāli. ""Skola 2030" vāja vieta ir projekta ieviešanas process un atbalsta mehānismi, tajā skaitā arī mācību materiāli. Izglītības nozarē ilgstoši nav pievērsta uzmanība metodiskajam darbam. Kvalitatīvus mācību materiālus var izstrādāt metodiķi. Ir pašiem jāveido savas zināšanas par zināšanām. Ir jāveido metodiķu komandas, kas varētu izstrādāt mācību materiālus," uzskata Čakša. Viņa piebilst, ka labs paraugs jau ir komanda, kas izstrādājusi mācību materiālus "Fizika I" vidusskolai. Šomēnes ir novirzīts 650 000 eiro finansējums, lai šādi mācību līdzekļi taptu arī ķīmijā un bioloģijā.
Runājot par skolu tīkla sakārtošanu valstī, ministre kā lielāko izaicinājumu uzskata 7.-9.klašu posmu, kurā skolēniem sākas STEM mācību priekšmetu apguve. "Tas ir mūsu Ahileja papēdis, kur pazaudējam skolēnu zināšanas. Tādēļ tagad, vērtējot skolu izvietojumu, nodrošinājumu ar skolotājiem, klašu komplektus, skolu aprīkojumu, galvenais akcents ir uz 7.-9.klašu posmu," atzīst Čakša. Viņas ieskata vajadzētu veidot skolas no 7. līdz 12.klasei, taču jādomā kā to izdarīt - tas patlaban esot galvenais uzdevums, lai visi skolēni iegūtu kvalitatīvu izglītību.
Savukārt sagatavošanas grupas piecgadīgajiem un sešgadīgajiem bērniem, kā arī 1.-6.klases var un vajag atrasties iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai. Kopā ar pašvaldībām ministre ir gatava risināt jautājumu par skolotāju atalgojumu un klašu komplektiem, nepieļaujot apvienotās klasēs.
Runājot par skolotāju trūkumu, jo īpaši galvaspilsētā, ministre atzīst, ka Rīgā galvenais aspekts skolotāju nepietiekamajam skaitam ir skolotāju atalgojums, jo STEM jomu skolotājus pārpērk privātais sektors. Rīgā skolotāju vidējā alga ir 1700-1800 eiro, taču dažādās skolās situācija ir atšķirīga. Čakša uzskata, ka arī Rīgā vēl ir iespējas sakārtot skolu tīklu. Jādomā, ka sakārtot STEM priekšmetu moduļus, kur skolotāji teorētisko daļu varētu mācīt attālināti, savukārt praktiskās nodarbības laboratorijās varētu īstenot klātienē.
Kā vēstīts, Saeima otro Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadīto valdību apstiprināja 2022.gada 14.decembrī. Čakša Māra Kučinska vadītāja valdībā ieņēma veselības ministres amatu.
