Lasot pasaules preses ziņas par jēlnaftas cenu samazināšanos biržās, autobraucējam Latvijā gribas iesaukties – kāpēc benzīns un dīzelis degvielas uzpildes stacijā tāpat nekļūst ievērojami lētāks? Un vispār, kas notiek pasaules, Eiropas, Baltijas un Latvijas degvielas tirgū – par ko maksājam, vai nepārmaksājam, un vai var droši liet savā bākā jebkuras kompānijas degvielu?
Jēlnaftas cena pasaules biržās 2022. gada maijā kāpa pāri 120 dolāriem par barelu, bet trīs gadu laikā tā ir kļuvusi divkārt zemāka - pat zem 60 dolāriem. 5. maijā “Brent” bija 60,14, OPEC grozs - 59,86, WTI - 57,13.
40 analītiķi, kas marta sākumā piedalījās “Reuters” aptaujā, prognozēja, ka “Brent” jēlnaftas cenas 2025. gadā vidēji būs 74,63 dolāri par barelu, kas ir nedaudz augstāk nekā janvārī prognozētie 74,57 dolāri. Analītiķi prognozē, ka WTI jēlnaftas vidējā cena 2025. gadā būs 70,66 dolāri par barelu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 70,40 dolāriem janvārī. Eksperti to skaidro ar pietiekamu piedāvājumu un brīvo jaudu OPEC+ grupā, lai cenas noturētos ap 70.
ASV prezidenta iesāktie “tarifu kari” varētu apdraudēt daudzu uzņēmumu izaugsmes plānus, un ekonomikas izaugsme, visticamāk, palēnināsies.
Piegādes šokus kompensētu OPEC+ pašreizējās 5 miljonu barelu dienā rezerves jaudas, kur galveno vijoli spēlē OPEC Tuvo Austrumu ražotājvalstis.
Biržas cenu svārstības mēdz ietekmēt vai katrs lielvalstu politiķa izteiciens, optimisms vai pesimisms par sankcijām pret Krieviju, spekulācijas par ASV attiecībām ar Ķīnu vai Meksiku, taču tas rada īslaicīgu “raustīšanos” - kopumā jēlnaftas cena necik daudz nelēkā un pašlaik turas diezgan zema, pat ar tendenci tuvākajā laikā vēl samazināties.
Jēlnaftas cenu samazinājumu gada sākumā radīja jau tikai runas vien par to, ka Tramps paaugstinās muitas tarifus un ka OPEC+ valstis nepakļausies globālajām kvotām un palielinās naftas ieguvi. Biržas operē ar nākotnes darījumiem, kamēr realitātē, praksē un tagadnē procesi notiek lēnāk un ne tik dramatiski.
Augstā jēlnaftas cena 2022. gadā ļāva Krievijai kāpināt peļņu no tās pārdošanas Ķīnai un Indijai, taču, kad cena ir ap 60 dolāriem par barelu, tas šai agresorvalstij nav patīkami - tad krieviem sāk pietrūkt valūtas, par ko iepirkt tehnoloģijas militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām.
Saprotams, ka jēlnaftas cena pasaulē un cena degvielas uzpildes stacijā ir dažādas lietas - kamēr nafta pārvēršas par degvielu un nokļūst mazumtirdzniecībā, tā tiek transportēta, glabāta, pārstrādāta, tai tiek pievienoti dažādi piejaukumi. Dažādās valstīs ir dažādas akcīzes nodokļa un nodevu likmes.
Tomēr korelācija starp jēlnaftas un degvielas cenu pastāv. “To var redzēt, kad saliek kopā grafikus naftai un degvielai. Redzams, ka, ja jēlnaftas cenai biržā ir tendence samazināties vai kāpt, tas atsaucas arī uz benzīna un dīzeļa cenām valstīs,” saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.
Latvijas degvielas tirgotājiem nav ļoti būtiski ASV indeksi, jo viņi orientējas uz Amsterdamas biržas “AEX” cenām.
Latvijas degvielas tirgotājiem ir noteikts akcīzes nodoklis, kas saskaņā ar grafiku ik pēc diviem gadiem tiek paaugstināts. Pagājušajā gadā tas bija 41,4 un kopš šā gada 1. janvāra ir 44 - pieaudzis par 2,5 centiem. Tas tiek maksāts, tiklīdz degviela tiek izlaista no noliktavām - tas tiek aprēķināts un iemaksāts valsts budžetā.
Līdz 2025. gada sākumam Lietuvā degviela uzpildes stacijās bija ievērojami lētāka nekā Latvijā - dažbrīd pat par 20 eirocentiem litrā. Taču kopš gada sākuma tas izmainījās, un pirmajos trīs mēnešos bija otrādi - Lietuvā bija jūtami dārgāka. Pašlaik atkal ir izmaiņas - daudzās Lietuvas uzpildes stacijās degvielas cena sākas ar skaitļiem 1,3, kamēr Latvijā ar 1,4.
Tas tāpēc, ka Lietuvā no 1. janvāra akcīzes nodoklis pieauga par deviņiem eirocentiem, stājās spēkā arī jauns CO2 nodoklis. Tajā pašā laikā Lietuvā mazāka ir valsts rezervju nodeva un preces glabāšana izmaksā mazāk. Tas cenu kāpumu daļēji ir kompensējis. Pamazām Lietuvas degvielas tirgus ir pārcietis pirmo akcīzes nodokļa šoku un saregulējas normalitātē. Attiecībā pret Latvijas cenām Lietuvas cenas izlīdzinās.
Salīdzināmas ir Latvijas un Lietuvas “Cirkle - K”, “Neste” un “Viada” cenas. Šie tīkli ir abās valstīs, un Lietuvā tajos cena ir mazdrusciņ augstāka vai vienāda ar Latvijas līdzīgiem uzpildes staciju tīkliem.
Bet vēl ir uzpildes staciju tīkli, kuros cenas ir ievērojami mazākas un kurus nevar salīdzināt ar “Circle - K” vai “Neste”. Latvijā tāda ir “Straujupīte”, Lietuvā - “Saurida” un daudzas citas, kur degviela tiek piedāvāta lētāk. Šajā tirgus dalībnieku segmentā Lietuvā varbūt ir iespējams atrast pat zemāku degvielas cenu nekā Latvijas “Straujupītē”.
Ojārs Karčevskis domā, ka apmēram tāda situācija, kāda ar Lietuvas un Latvijas cenām ir pašlaik, saglabāsies visa gada garumā, jo būtiskas izmaiņas vienmēr jāskatās katra gada 1. janvārī.
Igaunijā degvielas cena ir augstāka nekā Latvijā, jo augstāks ir akcīzes nodoklis un atšķirīgs ir ar biodegvielas piejaukuma aprēķināšanas mehānisms. Latvijā ir obligātais biodegvielas (rapšu eļļas) piejaukums, bet Igaunijā tiek rēķināts gada vidējais piejaukums un pastāv vēl arī citas īpatnības.
Kovida sērgas laikā uz pusotru gadu Latvija bija atteikusies no obligātā biodegvielas piejaukuma, taču tagad tas atkal ir spēkā. Biodegviela ir daudz dārgāka nekā degviela, kas tiek iegūta no naftas, līdz ar to tā sadārdzina dīzeļdegvielu. Tāpēc mēdz būt brīži, kad dīzeļdegviela uzpildes stacijās ir pat dārgāka nekā benzīns.
Interneta sociālajos tīklos ļaudis mēdz žēloties, ka iepildījuši degvielu kādā no uzpildes stacijām un auto sācis “klepot”, kamēr no citas degvielas stacijas viss bijis labi. Ojārs Kačerevskis kategoriski noliedz, ka degvielas kvalitāte dažādās stacijās varētu būt atšķirīga. Jo visa degviela, kas nonāk Latvijas legālajā tirgū, tiek pārbaudīta un tai jāatbilst Eiropas Savienības standartiem.
