"Saskaņā" pieļauj diskusiju par Bartaševiča vietu partijā, pamatojot to ar "partijas darba sabotāžu"

© Ģirts Ozoliņš/F64

"Saskaņas" jaunievēlētajā valdē varētu tikt rosināta diskusija, vai no partijas būtu nepieciešams izslēgt Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču, pamatojot to ar "partijas darba sabotāžu" no viņa puses, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ja Bartaševičs tiktu izslēgts no partijas, "Saskaņa" būtu zaudējusi savu pēdējo lielo "varas bastionu", jo šonedēļ par izstāšanos no "Saskaņas" un jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu paziņoja Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, pērn rudenī partija nespēja iekļūt Saeimā, bet vēl pirms tam "Saskaņa" zaudēja varas pozīcijas Rīgas domē.

Pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās partijas "Saskaņa" vadību kongresā nolemts uzticēt trīs līdzpriekšsēdētājiem, šajos amatos 28.janvārī ievēlot ilggadējo partijas līderi, Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu, bijušo Saeimas deputāti Regīnu Ločmeli un Rīgas domnieku Andri Morozovu. Kongresā tika ievēlēta arī jauna valde, kurā Bartaševiča nav.

Paralēli notiek partijas biedru pārreģistrācijas process, lai noskaidrotu, cik vispār tajā vēl ir biedru. Ja kāds no līdzšinējiem biedriem nebūs pārreģistrējies, viņš automātiski zaudē saikni ar partiju.

Pirms "Saskaņas" kongresa arī Rēzeknes mērs Bartaševičs bija pieteicis pretenzijas uz partijas vadīšanu, taču saņēma nopēlumu par savu politiskā redzējuma izklāstu debatēs pirms kongresa, kā rezultātā reģionālais politiķis paziņoja, ka uz kongresu nedosies un aicināja arī citus partijas biedrus to boikotēt. Viņš gan solīja turpināt aktīvu darbību partijā.

Līdz ar Bartaševiču aicinājumu boikotēt "Saskaņas" kongresu bija parakstījušas arī partijas Rēzeknes novada organizācijas vadītāja Jekaterina Ivanova un Ludzas novada organizācijas vadītāja Jevgenija Kušča, tomēr uz kongresu ieradās pietiekams delegātu skaits, lai tas būtu lemtspējīgs.

Politika

Pagājušajā nedēļā Saeima ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam līdzšinējo pildīšanu premjeres un finanšu ministra partija “Jaunā vienotība” deleģēja savas frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Raimondu Čudaru pateikt, ka “tuvākajos gados būs jāmeklē risinājumi, kā kompensēt zemākas iekšzemes kopprodukta izaugsmes radīto nodokļu plūsmas samazinājumu".  

Svarīgākais