Trešdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis atkārtoti noraidījis par dalību Vecrīgas grautiņos notiesātā Anša Ataola Bērziņa apžēlošanas lūgumu, bet šodien Saeimas gaiteņos jau tiks vākti paraksti likumprojektam par 13. janvāra dalībnieku amnestiju, to Neatkarīgajai apliecināja Nacionālo apvienību pārstāvošā iniciatīvas autore Janīna Kursīte-Pakule.
«Es atkārtoti gaidīju uz prezidenta apžēlošanu. Tagad kļuvis zināms, ka tā atteikta. Es domāju, ka viņi - aptuveni 50 cilvēki - ir apstākļu upuri. Toreiz valstī bija krīze, situācija bija ļoti samilzusi, ar aicinājumiem atlaist Saeimu. Tā nav labākā rīcība - huligānisms, bet jaunībā cilvēki vēršas pie diezgan asiem līdzekļiem. Es pati pirms 49 gadiem līmēju pretvalstiskas lapiņas, labi, ka tas nebija Staļina laiks. Es zinu, kā tas ir jaunībā, kad, redzot kādu netaisnību, gribas tūliņ un uzreiz mainīt lietas. Domāju, pamatā tam bija jauniešu protests. Protams, es nevaru atbalstīt tādu protesta formu, bet domāju, ka Ataolam un pārējiem bijis pietiekami ilgs laiks rūgtām pārdomām, lai varētu būt nevis pret, bet iestāties par pozitīvām lietām,» saka politiķe.
Viņa atklāj, ka runājusi arī ar priesteri Andreju Mediņu, kurš gatavs pieņemt A. A. Bērziņu savā jaunatvērtajā skolā, kur priestera uzraudzībā viņš varētu piedalīties mācību procesā un izpirkt savu vainu pret sabiedrību, darot labus darbus.
Ja J. Kursītes-Pakules iniciatīva gūs pietiekami lielu atbalstu, par aktīvu dalību grautiņos notiesātie turpmāk valsts acīs tiks uzskatīti par nesodītiem.
Kaut arī deputāte teic, ka ir optimistiski noskaņota par nepieciešamā parakstu skaita savākšanu, viņai varētu būt jāsastopas ar kolēģu pretestību. Piemēram, Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri, norādot, ka jautājums noteikti vispirms tiks apspriests frakcijā, atklāj, ka pats gandrīz parakstījis lūgumu par A. A. Bērziņa apžēlošanu, bet, kad iepazinies ar viņa lietu, pārdomājis. «Viņam bija visas iespējas izvairīties no cietuma, bet viņš izvēlējās nepaklausīt jau tā maigajam spriedumam,» saka politiķis.
Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis apžēlošanu A. A. Bērziņam atteicis, norādot uz viņa attieksmi pret tiesas spriedumu.
«Neredzu, ka kopš aprīļa mēneša kaut kas būtu būtiski mainījies lietas apstākļos. Viņš soda izciešanas vietā izdarījis pārkāpumus un neciena tiesas nolemto un likumu,» pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski sacīja prezidents. Viņš apstiprināja, ka papildus ievāktā informācija nav atklājusi neko tādu, kas būtu par pamatu pieņemt citādu lēmumu.
A. A. Bērziņa advokāts Jānis Mucenieks aģentūrai LETA pauž, ka «tas ir nepatīkams signāls visai sabiedrībai, ka lietā, kurā ir acīmredzams nesamērīgums starp pārkāpumu un sodu, prezidenta institūcija nedara to, kas tai būtu jādara - jāpārvērtē un jāpieņem lēmums». Advokāts uzsvēra, ka, viņaprāt, R. Vējoņa lēmums nav pareizs.
Tiesa, H. A. Meri pieļauj - ja amnestijas likumprojektu izstrādās rūpīgi un amnestiju piemēros tikai tiem grautiņu dalībniekiem, kuri ne pirms šiem notikumiem, ne pēc tiem nav nonākuši konfliktā ar likumu, viņš personīgi to varētu atbalstīt.
Citās domās ir grautiņa laikā politisko organizāciju Sabiedrība citai politikai pārstāvošais Vienotības Saeimas frakcijas deputāts Aleksejs Loskutovs. «Noteikti frakcijā notiks diskusija, bet, uzreiz atbildot - es drīzāk neatbalstīšu, jo sodi viņiem bija piemēroti adekvāti un zemāki par sankcijas robežu. Mums nav pamata pārskatīt tos lēmumus, kurus pilnīgi likumīgi un pamatoti pieņēmusi tiesa.» Jāatgādina, ka tieši Sabiedrība citai politikai 2009. gada 13. janvārī Vecrīgā organizēja protestu pret valstī realizēto politiku. Protestā Valsts prezidents Valdis Zatlers tika aicināts atlaist 9. Saeimu.
Pēc emocionāli saspringtās sapulces vairāki simti cilvēku devās Saeimas ēkas virzienā. Pie Saeimas izcēlās kautiņš starp nemierniekiem un policijas pārstāvjiem. Saeimas ēka tika apmētāta ar olām, pudelēm, bruģakmeņiem un citiem priekšmetiem. Saeimas ēkai tika izsisti stikli. Vairāki cilvēki tika ievainoti. Aptuveni pēc stundu ilgas pretošanās pie Saeimas ieradās policijas papildspēki, tika atbrīvota ieeja Saeimā un aizturēti vairāki cilvēki.
A. A. Bērziņam par dalību Vecrīgas grautiņos bija piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz vienu gadu un astoņiem mēnešiem. Tiesa Bērziņam piesprieda arī Valsts probācijas dienesta (VPD) uzraudzību, tomēr viņš to nepildīja un VPD neieradās, kā rezultātā tiesa mainīja savu lēmumu un nosacītu cietumsodu aizstāja jau ar reālu brīvības atņemšanu.
Šajā brīdī Bērziņš izšķīrās pamest Latviju, pēc paša vārdiem, dodoties «politiskajā trimdā». Šādos apstākļos A. A. Bērziņš 2016. gada sākumā tika izsludināts starptautiskajā meklēšanā, līdz 2017. gada pavasarī viņš tika aizturēts Čehijā.
