Čekas dokumentāciju grib publicēt internetā. "Saskaņa" pēkšņi maina kursu

Nākotnē, ja neiejauksies oktobrī ievēlētā 13. Saeima, ar bijušās Valsts drošības komitejas dokumentiem ikviens interesents varēs iepazīties internetā. Šādu konceptuālu lēmumu trešdien vienbalsīgi pieņēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti. Tikmēr pret dokumentu publicēšanu iebilst gan bijušie drošības dienestu vadītāji, gan kultūras darbinieki, kuru aicinājumam jau sekojusi Saskaņas Saeimas frakcija.

Komisija vien vienojās, ka par to, kādus dokumentus varēs publiskot internetā un kādā termiņā, vēl jālemj Nacionālo apvienību pārstāvošā Ritvara Jansona vadītajai darba grupai. Taču vairākums deputātu pārliecinoši izteicās par to, ka jau pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, kas paredz, ka no nākamā gada 1. maija čekas dokumentiem jābūt nodotiem arhīvam un tiem jābūt pieejamiem saskaņā ar Arhīva likumu, noteikti jāpieņem vēl šīs Saeimas pilnvaru termiņa laikā. «Esam tik ilgi marinējuši [likumprojektu], ka, jo ilgāk lauzīsim šķēpus, jo būs lielākas aizdomas, ka cenšamies šo procesu novilcināt. Tādēļ likums jāpieņem šai Saeimai,» saka pie frakcijām nepiederošais deputāts Ringolds Balodis, kas vēlēšanās kandidēs no Nacionālās apvienības saraksta. Viņš gan piebilst, ka nākamajai Saeimai nekas nespēs liegt grozīt šīs Saeimas pieņemto likumu.

Saskaņā ar pirmajā lasījumā apstiprināto redakciju ar čekas dokumentiem no nākamā gada 1. maija varēs iepazīties pētnieki un personas vai to radinieki, kas pieminēti šajos dokumentos. Tagad Saeimai un tās īpašajai darba grupai jālemj, kā nodot šo informāciju arī pārējiem interesentiem.

Darba grupā strādājošais Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins uzskata, ka pret čekas dokumentāciju jāattiecas tāpat kā pret nacistiskās Vācijas dokumentiem. Proti, nav nekādu ierobežojumu tos publicēt un iepazīties ar tiem. Šādu attieksmi, kas mīkstina arī stingro nostāju par personas datu aizsardzību, atbalstot arī Eiropas Savienības personas datu regula, kas visādi citādi ir ļoti neiecietīga pret personas datu nonākšanu trešo personu rīcībā.

A. Kiršteins savos priekšlikumos likumprojektam uz otro lasījumu rosina noteikt, ka VDK dokumenti tiek publiskoti internetā ar pētnieciskiem komentāriem. Dokumentus rosināts digitalizēt un izvietot Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta jeb komisijas interneta vietnēs ar nepieciešamajiem zinātniskiem paskaidrojumiem. Rosināts arī noteikt, ka dokumentiem nebūtu piemērojamas Arhīvu likuma prasības par nepieciešamību personai uzrādīt dokumentus par radniecību vai cita datu subjekta rakstveida atļauju.

Deputāts arī norādīja, ka daļa dokumentu jau ir digitalizēti, bet atlikušo digitalizācija realizējama salīdzinoši īsā laikā, un tas arī neprasīs ievērojamus līdzekļus.

Tikmēr biedrības Latvija pasaulē vārdā garīdzniecības pārstāvji, piemēram, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, bijušie drošības dienestu darbinieki, piemēram, Drošības policijas Ārējās izlūkošanas pārvaldes bijušais priekšnieks Andris Trautmanis, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis un citi visām Saeimā pārstāvēto partiju frakcijām nosūtījuši aicinājumu atteikties no ieceres publicēt šos dokumentus un atstāt tos drošības dienestu un zinātnieku izpētei.

Analizējot atstāto dokumentu saturu, to struktūru un daudzumu, VDK sistēmas darbību un dokumentācijas metodes, darba grupas locekļi secinājuši, ka atstātajam dokumentu krājumam ir tendenciozas atlases un selektīvi izvēlēta kārtojuma raksturs, turklāt ir atstāta nepilnīga un uz maldinošiem secinājumiem uzvedinoša materiālu kopa.

«No tā izriet, ka šie dokumenti nekādā gadījumā nav izmantojami likumīgu tiesisku seku radīšanai, publicēšanai vai jebkādai citai nodošanai atklātībā bez papildu pierādījumiem katrā konkrētajā gadījumā,» uzskata autori.

Vienlaikus autori atbalsta to ideoloģiskās frontes aģentu uzvārdu publicēšanu, par kuriem iegūta konkrēta un pierādāma informācija, ka viņi denuncējuši savus līdzpilsoņus, ir zināmi cietušie un viņiem nodarīts ļaunums. Savukārt «tautas ienaidnieku» sarakstu veidošana darba grupas ieskatā ir raksturīga padomju totalitārisma domāšanai un veicina sabiedrības konfrontāciju un neiecietību, kas nav pieļaujama demokrātiskā valstī, kuras mērķis ir saliedēta sabiedrība.

Kaut arī vēstule datēta ar 22. augustu, lielākā daļa Neatkarīgās aptaujāto frakciju par tās eksistenci nebija informēti. Ne Vienotības, ne Nacionālās apvienības, ne Latvijas Reģionu apvienības iknedēļas frakciju sēdēs trešdien vēstules saturs netika apspriests. Šo politisko spēku līderi arī ir skeptiski par to, ka partijas varētu mainīt līdzšinējo pozīciju, kas publicēšanu atbalsta.

Tomēr viena partija - Saskaņa - uz bijušo drošībnieku aicinājumu atsaukusies operatīvi. Tā trešdien paziņoja, ka, lemjot Saeimā par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu tālāku likteni, partijas deputāti atbalstīs biedrības Latvija pasaulē aicinājumu nepublicēt minētos dokumentus, bet izmantot tos tikai drošības dienestu analītiskajam darbam un vēsturnieku zinātniskai izpētei.

Interesanti, ka neilgi pēc šā paziņojuma Saskaņas deputāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē vienbalsīgi atbalstīja ieceri čekas dokumentus publicēt. Arī līdz šim Saskaņa atbalstījusi ieceri. Tādēļ pēkšņā kursa maiņa Saskaņas Saeimas frakcijā radījusi neslēptu izbrīnu. Jāpiebilst, ka Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs veselības stāvokļa dēļ šonedēļ Saeimu neapmeklē.