Loskutovs: Neviens deputāts nav grāvis Saeimas prestižu vairāk kā Kaimiņš
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Saruna ar Saeimas deputātu Alekseju Loskutovu par to, kurā brīdī politiskais projekts Kustība PAR! aizgāja greizi; par bijušajiem KNAB kolēģiem, tagad kolēģiem politikā Jurašu un Strīķi; par Saeimas prestiža grāvēju Kaimiņu un optimālāko nākamo koalīciju.

- Precizēsim, kāds šobrīd ir jūsu politiskais statuss?

- Šobrīd esmu bezpartejisks, esmu Vienotības frakcijā un kandidēšu Saeimas vēlēšanās no politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība.

- Pirms vairāk nekā gada jūs ar dažiem domubiedriem aizgājāt no partijas Vienotība un iniciējāt jaunas partijas dibināšanu. Mēs tikāmies Kustības PAR! dibināšanas kongresā kultūras namā Rītausma, un jūs bijāt optimisma pilns. Tagad esat bezpartejisks un startējat vēlēšanās no tā paša Vienotības saraksta. Kas aizgāja greizi ar Kustību PAR!?

- Pirmais, kas sašūpoja manu optimismu, ar kuru piedalījos Kustības PAR! izveidē, bija kustības vadības nevēlēšanās ieklausīties citos. Viņi savas zināšanas un pārliecību pieņēma par vienīgo pareizo un ne tikai neieklausījās, bet man pat likās demonstratīvi nedzirdēja to, ko viņiem saka.

- Precizēsim, kurš ko saka un kurš neieklausījās?

- Neieklausījās valde un valdes priekšsēdētājs Pavļuts. Izteiktākās domstarpības sākas tad, kad kustība sāka pozicionēties un nolēma sevi izteikti pretstatīt Vienotībai. Sākumā pretstatīšana vairāk bija vērsta uz ZZS, bet vēlāk uz Vienotību. Viens no kustības pozicionēšanās elementiem bija, ka Saeimas deputātiem jāizstājas no Vienotības frakcijas, kas automātiski nozīmē atņemt deputātiem jebkādas iespējas ietekmēt kaut ko. Pie frakcijām nepiederoši deputāti nav tas politiskais spēks, kas var reāli ietekmēt likumdošanas procesu. Pavisam cita lieta ir to darīt ar frakcijas un koalīcijas atbalstu.

- Tātad jūs spieda izstāties no Vienotības frakcijas?

- Beigās nonācām emocionāli ļoti nepatīkamā situācijā, kad mums pateica gandrīz atklātā tekstā - jums jāizdara izvēle, vai nu paliekat frakcijā un ejiet prom no partijas, vai otrādi. Faktiski teica, varat iet atpakaļ [uz Vienotību]. Tā nebija patīkama izvēle, bet tā nebija mūsu izvēle. Mums vienkārši pateica, dariet to.

- No frakcijas par labu Kustībai PAR! neaizgāja neviens deputāts?

- Izņemot Ilzi Viņķeli, kas jau pirms tam bija aizbraukusi uz ASV mācīties, ja runājam par Saeimas deputātiem. Kustībā PAR! ir bijušie Vienotības biedri, kuri gan nebija deputāti.

- Šīs ir tehniskas dabas domstarpības. Vai bija arī politiski lēmumi, kuri lika aizdomāties par šī projekta ilgtspēju?

- Tādi, kas liktu apšaubīt, nē, bet bija situācija, kad Kustība PAR! mūs kā deputātus aicināja balsot pret grozījumiem likumā, kas sasaistīja medicīnisko pakalpojumu apjomu ar cilvēku samaksātajiem nodokļiem. Mēs atbalstījām [Vienotības] frakcijas pozīciju, Kustība PAR! uzskatīja, ka jāsaglabā [medicīnas pakalpojumi] pilnā apjomā visiem. Taču tās nav tādas pretrunas, kas man liktu apšaubīt kustības dzīvotspēju.

- Vai kustības lēmums uz vēlēšanām iet kopā ar Latvijas attīstībai stiprinās tās dzīvotspēju?

- Šeit kārtējo reizi, apspriežot politiku, jāsaka - 50 pret 50. Man bija ļoti simpātiska sākotnējā ideja apvienot cilvēkus, kuri nebija piedalījušies politikā. Jaunus, enerģiskus, uz pārmaiņām vērstus. Tāds ideālistisks piegājiens, kas man likās ļoti simpātisks, un es ar prieku tajā piedalījos. Vēlāk, kad tika pateikts, ka ar Vienotību nevar iet, jo Vienotība nav gana skaista, godīga un ideālu pilna, bet tad pēkšņi apvienot spēkus ar Latvijas attīstībai, kas diez vai tīrības, godīguma un caurspīdīguma ziņā izceļas uz Vienotības fona, liecina, ka runa drīzāk ir nevis par ideāliem, bet partnera izvēli. Līdz ar to, daļai cilvēku, kuriem Kustība PAR! simpatizēja tieši tās ideālistisko uzskatu dēļ, apvienošanās ar Latvijas attīstībai lika izšķirties ne par labu kustībai.

- Izskatās, ka šī apvienošanās bija tīri mantisks darījums - PAR! naudas nebija, Latvijas attīstībai nauda ir…

- Neatliek nekas cits, ka tā secināt. Mēdz teikt, ka politika ir iespējamā māksla, bet tas tomēr ir pārāk liels kontrasts - sākt ar ļoti skaidru, ideālistisku vēstījumu, bet pēc tam strauji atgriezties pie tradicionālā pragmatisma. Šeit var salīdzināt ar partiju Progresīvie. Viņi ieņēma savu ideālistisko pozīciju un uz tās stāv. Tas var piesaistīt uzmanību, bet diez vai plašu vēlētāju loku. Toties nav politiski līkloču un kompromisu meklēšana, pārkāpjot zināmas, pašu nospraustās robežas.

- Aptaujas rāda, ka šī robežu pārkāpšana ir devusi rezultātu, iepretim jūsu pieminētajiem Progresīvajiem. PAR! apvienošanās ar Latvijas attīstībai dod viņiem cerības tikt Saeimā.

- To mēs vēl redzēsim, kad tuvāk nāks vēlēšanas, bet liela nozīme bija tam, ka Kustība PAR! apvienoja lielu skaitu spilgtu personību ar plašu atpazīstamību un savu simpatizētāju loku. Tas lielā mērā pozitīvi ietekmēja reitingus.

- Ja tiksiet ievēlēts, tad no jauna stāsieties Vienotībā?

- Par to neesmu domājis, bet tas būtu tikai godīgi pret partiju, kura man piedāvā piedalīties vēlēšanās.

- Pirms gada jūs izstājāties no Vienotības. Kā, jūsuprāt, mainījusies Vienotība, spriežot pēc darba frakcijā?

- Tīri subjektīvi liekas, ka gaisotne ir ne tik saspringta. Ir iespējas diskutēt. Ir iespēja katram izteikt savu viedokli, to aizstāvēt un zināt, ka to uzklausīs. Tajā pašā laikā ir sajūta, ka ir zaudēts temps, angliski teiktu - draivs.

- Jums šīs nav pirmās vēlēšanas. Vai šīs vēlēšanas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējām?

- Katru reizi mēs sakām, ka šīs vēlēšanas ir visdullākās, visgrūtākās, visatbildīgākās. Tagad šie vārdi atkal ir apritē, bet man liekas, ka šoreiz tie ir pamatotāki nekā citas reizes. Pēc manas pārliecības Latvijai nepieciešams saglabāt proeiropeisku pozīciju, NATO pozīciju. Skatoties uz vēlēšanām, izskan jautājums - vai nebūs tā, ka vienīgā iespējamā koalīcija, izejot no balsu sadalījuma, būs tā, ko veidos ZZS un Saskaņa, jo visas pārējās partijas būs Saeimā pārāk mazskaitlīgas, un tas neļautu izveidot stabilu valdību? Te jāvērtē, ja tāda koalīcija tiešām izveidotos, vai tas nenozīmētu attiekšanos no rietumnieciska kursa?

- Jūs esat Saeimā jau ilgu laiku. Vai reāli domājat, ka ZZS, kurai, visticamāk, būs lielākā frakcija starp tā dēvētajām latviskajām partijām, ies pašnāvniecisko Zatlera partijas ceļu - koalīcijas veidošanu ar Saskaņu?

- Protams, tas viss ir spekulācijas, bet, ja runājam par politiku, kas bāzēta uz iespējām, tad var gadīties situācija, ka Saskaņai kopā ar ZZS ir, piemēram, 57 balsis, bet pārējās partijas ar mazu pārstāvniecību dažādi pozicionējas. Vienas saka, ka nekad un ne mūžam neies ar Saskaņu, citas, ka neies ar ZZS. Var sanākt tā, ka mazās partijas var iedzīt vienā stūrī ZZS ar Saskaņu, kurām nekas cits neatliks kā samest kaulus kopā.

- Kura partija saka, ka neies kopā ar ZZS?

- JKP diezgan skaidri tā sevi pozicionē. Protams, jānošķir priekšvēlēšanu retorika no tā, kas notiks pēc vēlēšanām, bet pašreizējā pozīcija ir skaidra.

- JKP redzamākās sejas ir Jurašs un Strīķe. Ar abiem esat labi pazīstams vēl no KNAB laikiem.

- Viņus ir grūti vērtēt kopā, jo viņi ir diezgan atšķirīgi. Jurašs ilgus gadus vadīja operatīvo izstrāžu nodaļu. Viņš ir cilvēks ar milzu enerģiju. Pats piedalījās aizturēšanās, ieskaitot tādās, kur iespējama vardarbība un nepieciešams riskēt ar dzīvību. Juta Strīķe vadīja KNAB korupcijas apkarošanas bloku kā priekšnieka vietniece, un bija skaidri redzams, ka viņa grib būt neatkarīga no priekšnieka. Tādā ziņā, ka viņa grib darīt to un tā, kā viņa uzskata par nepieciešamu. Atskatoties uz pagātni, rodas jautājums - vai viņi izdarīja visu, kas bija iespējams ar viņu amatiem, lai šodien pārmestu kaut ko KNAB priekšniekam un mācītu citus apkarot korupciju? Man tādas pārliecības nav, jo gan slavenā oligarhu lieta, kuras dēļ faktiski tika atlaista 10. Saeima, beidzās patiesībā ne ar ko, gan arī Rimšēviča lieta, man liekas tika iesākta viņu laikā un nez kāpēc uzpeldēja tikai tad, kad jaunais priekšnieks Straume uzdeva revidēt neatrisinātās lietas.

- Par Jurašu un Strīķi ir dzirdētas dažādas runas. Negribu teikt, ka viņi būtu darbojušies kāda noteikta politekonomiskā grupējuma interesēs vai kādu pieseguši, bet vai var uzskatīt, ka šie cilvēki ir veikuši savu darbu ar vistīrāko sirdsapziņu, ideālistisku motīvu vadīti?

- Es noteikti nezvērētu, ka viņi bija pilnīgi politiski neitrāli.

- Politiskā neitralitāte ir viena lieta, bet vai nebija tur saimnieciskas intereses?

- Ja runājam par politiku, tad… nu, okei. Mēs varam runāt par politiskiem, ekonomiskiem vai politekonomiskiem… nu labi, es atkārtošu - es nezvērētu.

- Jūs pieminējāt Rimšēviča lietu, kura savulaik netika tālāk izstrādāta. Tur bija vēl viens šodienas politiskajās aprindās labi pazīstams personāžs - Māris Martinsons. Varbūt lieta tika bremzēta, nevis lai «sargātu» Latvijas Bankas prezidentu, bet gan jau tolaik ļoti ietekmīgo Martinsonu?

- Mēs varam tikai minēt… uz šo jautājumu drīzāk varētu atbildēt Juraša kungs. Protams, mēs atbildi vai nu neuzzināsim nekad, vai pēc principa, ka nekas nav tik slepens, lai kādreiz nekļūtu zināms. Labs jautājums - kas tika sargāts? Vienīgais, ko mēs skaidri zinām, ka fakti, kuri šobrīd tiek izmeklēti, bija zināmi jau pietiekami labu laiku iepriekš.

- Ir labi zināma kādreizējā Strīķes un Juraša taktika - izmantojot atsevišķus medijus, radīt zināmu atbalsta vilni savām izmeklēšanas darbībām. Par Martinsonu nekādas noplūdes nebija, un vilnis pret viņu medijos radīts netika. Viņa uzvārda biežāka piesaukšana saistībā ar dažādām apšaubāmām darbībām sakrita ar laiku, kad Strīķe un Jurašs aizgāja no KNAB.

- Tur var meklēt likumsakarības.

- Jūs četrus gadus esat bijis Saeimā kopā ar tādu personāžu kā Kaimiņš.

- Neviens cits deputāts pēdējos astoņus gadus, cik esmu Saeimā, nav darījis tik daudz, lai grautu Saeimas prestižu. Kāpēc? Deputātiem var būt ļoti dažādas savstarpējās attiecības aiz skatuves, kuluāros, koridoros, bet tas nedrīkst būt izlikts sabiedrībai uz paplātes, jo tad sabiedrība sāk uztvert likumdevējus kā kašķu cilvēkus. Man simpātiska ir to deputātu pozīcija, kuri var koridoros viens otru uzrunāt ar tu un diezgan šerpi, bet, uzstājoties Saeimā no tribīnes, uzrunā to pašu deputātu ar jūs, kungs vai kundze, demonstrējot publikai, ka Saeimā pastāv savstarpēja cieņa. Kad Kaimiņš ienāca Saeimā, tad pirmajās nedēļās bija sajūta, ka viņš jūtas kā partizāns ienaidnieka aizmugurē. Neizlaižot no rokām kameru, filmējot visu, kas kustas un nekustas. Turklāt citreiz pavisam neglīti, turot kameru it kā nolaistu, bet patiesībā filmējot cilvēku, ar kuru viņš runā. Manuprāt, tas ir ļoti tālu no koleģiālām attiecībām. Neviens cits no Saeimas tribīnes nav tik daudz citus deputātus uzrunājis ar tu un vārdā. Īpaši uzkrītoši man šķita, ka Kaimiņš, samērā jauns cilvēks, no tribīnes uzrunā Āboltiņas kundzi - Solvita, tu! Viņa ir sieviete, viņa ir par Kaimiņu vecāka, viņa bija Saeimas priekšsēdētāja, viņa bija ministre, viņa bija Juridiskās komisijas priekšsēdētāja. Viņa ir sieviete, vecāka un dzīvē kaut ko ir sasniegusi. Ar to vien pietiek, lai viņu uzrunātu ar jūs. Ar tu mēs drīzāk uzrunājam draugus. Viss Kaimiņa komunikācijas stils ir vērsts, lai Saeimu gremdētu. Esmu lasījis ASV Kongresa stenogrammas, un tur kongresmeņi viens otru uzrunā ar vārdu honorable (godājamais), nevis vārdā. Kaimiņa komunikācija bija uzsvērta - negodājamais tāds un negodājamais šitas. Kaimiņš uzsver, ka viņš cīnīsies pret veciem vēžiem, bet to var darīt ar gaumi, negraujot institūcijas prestižu.

- Tāda jau ir viņa panākumu formula - graut Saeimas prestižu, jo tās reitings ir zems un, Saeimu vēl vairāk pazemojot, var iegūt zināmas sabiedrības daļas atbalstu.

- Jā, bet var sanāk tā, ka Saeimā ienāks vēl kaimiņiskāks kaimiņš, vēl pašpuiciskāks, kurš izmantos vēl spilgtāku leksiku, un nonāks līdz tam, ka sāks vicoties savā starpā.

- Daudziem tas patiktu.

- Nuja, cilvēkiem vajag šovu (izpriecas) un maizi.

- Kādas, jūsuprāt, ir Kaimiņa izredzes tikt nākamajā Saeimā?

- Ja nebūtu viņa aizturēšanas Saeimas mājā, tad noteikti teiktu, nē, bet tagad viņam ir izdevies radīt cietēja tēlu, bet Latvijā cietējus mīl. Jautājums, vai šo cietēja tēlu viņš varēs noturēt līdz vēlēšanām? Gan KPV LV, gan JKP kā samērā populistiskas… viena ļoti populistiska, otra diezgan populistiska partija, iet uz vēlēšanām caur protestu. Protestu var kāpināt, bet jautājums - cik ilgi protesta noskaņu var noturēt? Ja līdz vēlēšanām vēlētāji nogurs no šī nepiepildītā protesta, tad viņi var atgriezties pie nosacīti mierīgāka.

- Izskan versijas par Saskaņas un Kaimiņa partijas iespējamo sadarbību.

- Domāju, ka šīs versijas nav bez pamata. Ir lietas, kas liecina par kaut kādām iecerēm un sadarbības iespējām, bet nedomāju, ka KPV LV, pat ja tiks Saeimā, būs pietiekami liela pārstāvniecība, lai kaut ko varētu panākt.

- Nekas nav dzirdēts par Kaimiņa partijas ideoloģiskajām nostādnēm. Tā vien izskatās, ka partijā sapulcējušies cilvēki ar vienu vienīgu ideju - tikt Saeimā. Kādas šādam veidojumam ir nākotnes iespējas saglabāties kā vienotam veselumam?

- Ja kopīgs mērķis ir tikt Saeimā, tad, tiklīdz šis mērķis ir sasniegts, sāksies, krieviski sakot, razbrod i šataņije (mētāšanās un šūpošanās). No nezinātniskās fantastikas - ja tāda frakcija nonāk koalīcijā, tad tas to varbūt var saturēt kopā, bet, ja paliek opozīcijā, tad, ja neizjuks pilnīgi līdz atomiem, tad spilgtākie pārstāvji izstāsies, lai būtu brīvi no frakcijas disciplīnas. Ja frakcija mazskaitlīga, kā redzam no Sudrabas piemēra, tad pietiek izstāties dažiem deputātiem, lai frakcija izjuktu pilnīgi.

- Kāds jums izskatās ticamākais vēlēšanu iznākums un optimālā koalīcija?

- Par ticamāko, neteikšu neko, jo… gandrīz viss ir iespējams. Ne gluži. Nav iespējams, ka Saeimā neiekļūst Saskaņa, ZZS un Nacionālā apvienība. Visas pārējās kombinācijas ir iespējamas. Optimālā kombinācija, ka papildus šiem trim spēkiem, kas garantēti ir Saeimā, būtu tie spēki, kas stingri notur proeiropeisku, prorietumniecisku līniju. Tāpēc visu mūsu interesēs būtu, lai jaunā koalīcija būtu salīdzināma ar esošo.