Finanšu ministre: Plānots ierobežot banku likvidatoru atlīdzību
Finanšu ministrija (FM) rosinās Saeimu steidzami izskatīt grozījumus Kredītiestāžu likumā, ar kuriem paredzēts ierobežot banku likvidatoru atlīdzību, šodien preses konferencē informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre stāstīja, ka, neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā banka vēl nav lēmusi par AS "ABLV Bank" likvidāciju, maksātnespējas procedūras sākšanu vai kādu citu risinājumu, Finanšu ministrija sagatavojusi grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz būtiski samazināt likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzības līmeni, "lai iespējami daudz līdzekļu tiktu novirzīti kreditoriem, nevis kādiem starpniekiem".
"Priekšlikums paredz neņemt vērā likvidatora vai maksātnespējas administratora atlīdzībā to bankas aktīvu daļu, kas ir viegli realizējam vai kas ir Latvijas Bankas kontā," sacīja Reizniece-Ozola.
Viņa atgādināja, ka Kredītiestāžu likums tika grozīts 2013.gadā, kad tika likvidēta "Latvijas Krājbanka", strauji palielinot likvidatora atlīdzību. "Es domāju, ka ir pēdējais laiks šo kļūdu labot un noteikt samērīgu atlīdzību, lai nebūtu tā, ka ar vienas bankas potenciālu apturēšanu kāds cilvēks Latvijā var kļūt par bagātāko cilvēku," sacīja ministre.
Ja šādi likuma grozījumi tiks pieņemti, tie varētu attiekties uz "ABLV Bank" gadījumā, ja banka tiktu likvidēta.
AS "ABLV Bank" likvidēšana ir tikai viens no variantiem, paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa sacīja, ka "ABLV Bank" darbību uzraugošā Eiropas Centrālā banka (ECB) nesaka, ka banka būtu jālikvidē, bet norāda, ka "ABLV Bank" nespēj norēķināties ar klientiem. Ministre piebilda, ka ECB vēl būs jāpieņem citi lēmumi.
Tāpat Reizniece-Ozola uzsvēra, ka ECB lēmums attiecībā uz "ABLV Bank" nav politisks, jo lēmumu pieņēmusi ECB, balstoties uz to informāciju, ko iestādei sniegusi pati banka.
Ministre apliecināja, ka problēmas "ABLV Bank" radās reputācijas jautājumu, nevis likviditātes dēļ. Tāpat ministre uzsvēra, ka patlaban neviena cita banka nav līdzīgā situācijā, tāpēc valstī nevar runāt par banku krīzi.
"Regulāri vērojam naudas plūsmas, klientu struktūru utt., bet nekādas izmaiņas nav novērotas," pauda Reizniece-Ozola.