Dainis Locis. Uz vēlēšanām – bez savstarpējas apkarošanas

Sestdien notiks Nacionālās apvienības (NA) kongress, kurā runās arī par NA darbību Rīgas domē. NA frakcija galvaspilsētas domē atrodas opozīcijā, tomēr nacionāļi ir apņēmības pilni mainīt situāciju, apvienojot spēkus ar Vienotību un ZZS.

Vai tas izdosies - nav zināms, jo katrai partijai ir «liela galva». Tomēr skaidrs, ka bez spēku konsolidācijas nekas nevar mainīties. Šodien Neatkarīgās saruna ar Rīgas domes NA frakcijas priekšsēdētāju Daini Loci.

- Par to, ka Rīgas domes vēlēšanām vajadzētu veidot vienotu sarakstu, notika ilgstošas sarunas, kas tomēr nerezultējās panākumos. Kāda situācija ir tagad? Joprojām NA, Vienotība, Zemnieku savienība un Zaļā partija domā startēt atsevišķi?

- Vienota saraksta nav. Pirms tam bija doma piesaistīt kādu ar politiku nesaistītu līderi. Tomēr ZZS iebildumu dēļ tā nenotiks. Pēdējos gados Zaļajai partijai un Zemnieku savienībai Rīgas domes vēlēšanās sekmes gan ir bijušas pavājas, un šī situācija ir noņēmusi balsis labējām partijām. Abas partijas pagājušajās vēlēšanās saņēma tuvu pieciem procentiem, un zaudētās balsis aizgāja par labu Saskaņai. Tagad Zaļā partija un Zemnieku savienība Rīgas domes vēlēšanās nolēmušas apvienoties.

- Kāpēc tomēr nolēmāt neveidot vienotu sarakstu uz nākamajām vēlēšanām?

- Vienam var nepatikt kādi Vienotības cilvēki, citam - Nacionālās apvienības vai ZZS cilvēki, beigu beigās vairums nobalsos nevis par apvienoto sarakstu, bet gan par kādu citu. Tomēr - ja trīs lielās koalīcijas partijas, atsevišķi startējot, savāc pietiekami lielu balsu skaitu, ir iespējams uzvarēt Saskaņu un Gods kalpot Rīgai (GKR). Domāju, ka Saskaņas un GKR reitingi šobrīd neataino patieso situāciju. Tas ir tāpat kā Brexit un ASV vēlēšanu gadījumā - rezultāts nebūt nav tāds, kādu prognozēja socioloģiskās aptaujas...

- Vēlēšanu kampaņas laikā gan jau gaidāmas cīņas starp trim labējām partijām.

- Vēlēšanu laikā varētu izveidot koordinācijas centru, kurā katra partija deleģēs savus pārstāvjus. Mēs regulāri apmainītos ar informāciju, organizētu kopīgas intervijas, tikšanās, sekotu tam, lai nenotiktu savstarpēja apkarošana, mūsu darbība būtu vērsta uz kopīgu mērķi - iegūt Rīgas domē pēc iespējas vairāk vietu.

- Nu, tās pagaidām tikai runas un nodomi. Bet kādas šodien ir partiju reālās attiecības?

- Atgūtās neatkarības sākuma gados partijas nekautrējās nākt cita pie citas ciemos, pēc tam tas viss apsīka. Radās ideja, ka mēs varētu uz mūsu pilnsapulci uzaicināt draudzīgās partijas - ZZS un Vienotību. Ar gandarījumu varu paziņot, ka atnāca Vienotības valdes loceklis un Rīgas nodaļas vadītājs Olafs Pulks, savukārt ZZS deleģēja valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi un Zemnieku savienības ģenerālsekretāru Armandu Graudiņu. Mēs esam pārrunājuši, ka, nākot klajā ar publiskiem paziņojumiem, tiem jābūt ar kaut kādu konkrētu gaidāmo rezultātu. Tiek gatavots memorands, ko trīs partijas varētu parakstīt, un tas būtu attiecībā uz Rīgas un Pierīgas attīstību. Šobrīd tā ir liela problēma - rīdzinieki un nerīdzinieki. Divi soļi aiz Rīgas robežas, un tu vairs neesi rīdzinieks. Bet tas maina pakalpojumu cenu, un tā tas nedrīkst palikt. Tāpēc jābūt Pierīgas un Rīgas pašvaldību sadarbībai. Nesen notika kopīga konference ar Rīgas domes politiskās vadības piedalīšanos, taču uz šo konferenci tika deleģēts tikai Rīgas pilsētas Attīstības departamenta nodaļas vadītājs. No valsts līmeņa vadītājiem bija ministri Kārlis Šadurskis (Vienotība) un Kaspars Gerhards (NA). Visi vienojās, ka jābūt politiskajam uzstādījumam, pēc tam ierēdņi sakārtos šos jautājumus. Un tie ir pietiekami nopietni - par skolu piepildījumu, par satiksmi, jo sabiedriskais transports iziet ārpus Rīgas teritorijas. Ja gribam atrisināt transporta problēmas, tad, domāju, bez stāvparkiem nav risinājuma sastrēgumiem un gaisa piesārņojumam. Tāpēc jāveido tramvaju līnijas. Šobrīd līdz galam nav atrisināts Skanstes tramvaja līnijas jautājums. NA rīkoja publisku diskusiju par to, un mēs uzdevām jautājumu domes ierēdņiem: kāpēc transporta problēmu risinājums netiek uzsākts ar galvenajām artērijām, piemēram, Berģu vai Purvciema virzienā. Runājot par Skanstes līniju, esam saņēmuši Ušakova solījumu, ka tā neskars Lielos kapus, jo projektā tāds uzstādījums arī nav bijis. Tātad - ir domes priekšsēdētāja solījums, un es negribu domāt, ka tas varētu tikt pārkāpts. Saprotu, ka Skanstes līniju, kas iedzīvināšot degradētās teritorijas, finansēs ar Eiropas naudām, bet kas finansēs tās aktuālās transporta līnijas, kurām šāda nauda netiks piešķirta? Tas nozīmē, ka šīs būtiskās līnijas finansēs visi Rīgas nodokļu maksātāji. Jebkurā gadījumā tas vienreiz būs jādara. Savulaik bija projekts par tramvaja pagarinājumu līdz Berģiem, un tas izmaksātu aptuveni 10 miljonus eiro, bet Skanstes līnija izmaksās

100 miljonus eiro. Protams, arī būvējot Berģu līniju, domei nāktos aizņemties, jo uzkrājums, kas bija izveidojies iepriekšējo domes vadību laikā, jau sen ir iztērēts. Rīgas dome tagad tikai aizņemas, un turpmāko gadu laikā šis parāds būs jāatdod. Mums apšaubāmi šķiet arī zemās grīdas tramvaja un ūdeņraža trolejbusa iepirkumi, viena tramvaja cena ir aptuveni trīs miljoni eiro, bet, nenopērkot vienu tramvaju, mēs varam sakārtot infrastruktūru, lai šādu tramvaju vispār atbilstoši izmantotu. Šādiem tramvajiem nav sagatavoti īpaši peroni, lai tramvajā varētu iebraukt (nevis iekāpt) ar bērnu vai invalīdu ratiņiem. Arī tikko rekonstruētās Barona ielas visā garumā iekāpšana tramvajā nav organizēta tādā veidā, kā paredzēts. Protams, zemās grīdas tramvajs ir komfortabls, jautājums tikai - vai tas ir tik ļoti nepieciešams? Nav sakārtots arī jautājums par pieturvietām: bija taču solīts, ka tajās būs gaismas tablo ar transporta pienākšanas laikiem un tamlīdzīgu informāciju. Nekā tāda nav, un vairākās pieturvietās pat pazudušas nojumes. Starp citu, Barona ielas rekonstrukcijai pat īsti nav projekta, un neviens šodien nezina, vai tās konstrukcijas, kas izveidotas uz Barona ielas, turēsies ilgāk par gadu, garantiju nav nekādu. Savulaik pieprasījām Satiksmes departamenta direktora Reinbaha atstādināšanu, šī prasība tika noraidīta, tomēr pēc īsa brīža Ušakovs pats viņu atstādināja: mērs piekrita, ka darba organizācija bijusi zem katras kritikas - ne mazākajā mērā netika domāts par gājēju ērtībām.

- Runājot par finansējumu: Eiropas fondu nauda vienā jaukā mirklī beigsies. Ko Rīgas domes NA frakcija rosinās darīt šādā situācijā?

- Sadarboties ar privātajiem investoriem. Būs jāpievēršas publiskajai privātajai partnerībai. Ir pietiekami nopietna juridiskā bāze, lai šādus projektus varētu izstrādāt. Kultūras ministrija šādu variantu nopietni apsver koncertzāles aspektā.

- Rīgas un Pierīgas kontekstā svarīgs jautājums varētu būt arī par komunālo saimniecību, ne tikai par transportu.

- Protams. Pierīgā saskaramies ar problēmu, ka nav pieslēgumu ūdensvadam, kanalizācijai. Uzņēmuma Rīgas ūdens apkalpošanas areāls ir ārpus Rīgas robežām. Tāpat pavāji ir ar infrastruktūru. Rīga kā lielākā Baltijas valstu galvaspilsēta, kas ir ievērojama ne tikai Ziemeļeiropas, bet pat visas Eiropas līmenī, ir vienīgā, kam nav sava normāla stadiona un savas koncertzāles. Šādus objektus taču izmantos gan rīdzinieki, gan Pierīgas iedzīvotāji, gan viesi.

- Pirms vairāk nekā gada jūs runājāt par izglītības darbinieku apdrošināšanu. Kas šodien mainījies šajā jomā?

- Rīgas dome kā darba devēja ir atbildīga, piemēram, par pedagogiem, bet viņi līdz šim brīdim nav saņēmuši veselības apdrošināšanas polises. Ņemot vērā mūsdienu veselības aprūpes izmaksas, normālam darba devējam ir jārūpējas par saviem darbiniekiem. Krīze sen jau beigusies, bet polišu joprojām nav. Tehniskajiem darbiniekiem skolās ir minimālās algas, turklāt viņiem nav iedotas apdrošināšanas polises, un cilvēkiem līdz ar to ir gandrīz neiespējami aiziet pie ģimenes ārsta, nemaz nerunājot par sarežģītākiem izmeklējumiem. Ja summējam kopā apdrošināšanas naudu, tā, dabīgi, ir liela - vairāki miljoni eiro. Bet atcerieties, ko es teicu par tramvajiem: viens tramvaja sastāvs maksā ap trim miljoniem eiro. Tad varbūt nenopērkam to vienu tramvaju, bet dodam iespēju vairākiem tūkstošiem cilvēku apmeklēt ārstu.

- Kāda ir situācija ar pašvaldības dzīvojamo ēku fondu? Daudzas mājas taču ir būvētas padomju laikā, nesiltinātas, nekādi uzlabojumi nav veikti.

- Dažviet esmu pamanījis, ka ir ieliktas metāla durvis vai nomainīti logi, taču par tām daudzviet ir maksājuši paši dzīvokļu īpašnieki. Tagad rēķinos ir ieviesta jauna pozīcija: sniega tīrīšana no jumtiem. Vai tad agrāk sniegs netika tīrīts? Gribam pievērst uzmanību arī tam, ka Rīga ir vienīgā lielā pilsēta, kas nav piesaistījusi ES līdzekļus: ir taču liela iespēja veikt ēku siltināšanu un rekonstrukciju. Protams, šis process nav vienkāršs, ir jābūt 51% mājas iedzīvotāju piekrišanai, jāņem kredīts utt. Bet skaidrs, ka tas kādreiz būs jādara, un domei nāksies iesaistīties šajos procesos. Jāsaprot, ka nesiltinātajās ēkās siltuma zudumi ir apjomīgi. Domāju, ka mūsu partijai būs konkrēts piedāvājums, kā šo problēmu risināt. Cilvēki pēc tam maksās daudz mazākus apkures rēķinus, paralēli un vienmērīgi apmaksājot arī siltināšanu.

- Jūsu apvienība allaž ir iestājusies par latviešu valodas jautājumu risināšanu. Kā sokas šajā laikposmā?

- Es strādāju komisijā, kas izvērtē un izvēlas izglītības iestāžu vadītājus. Skaidrs, ka direktors ir atslēgas persona, kas pats ir piemērs pārējiem, kas rūpējas par savu iestādi, kas izvēlas darbiniekus, lai audzēkņi veidotos par īstiem Latvijas pilsoņiem. Nesen notika komisijas sēde, kurā bija iesniegta vīzija par Futbola skolas attīstību. Vīzija bija uzrakstīta ar roku uz divām A4 formāta lapām. Sāku lasīt. Skaidrs, ka to rakstījis cilvēks, kam latviešu valoda nav dzimtā - bet nu ir centies, kaut gan vēstījuma jēgu izlobīt ir pagrūti, jo kļūdu ļoti, ļoti daudz - vairāk nekā piecdesmit. Paradoksāli, ka par labu topošajam Futbola skolas direktoram atskanēja argumentācija, sak, ko tad mēs te pieņemam darbā - sekretāri vai direktoru?! Izrādās, rakstīt ir jāmāk tikai sekretārei! Taču es domāju, ka skolas direktoram tā kā vajadzētu mācēt rakstīt valsts valodā. Bet interesantāk ir tas, kā viss notiek. Pēc pretendenta izskatīšanas domē, kad saprotam, ka kandidāts ir īstais, departaments sūta viņu saskaņošanai Izglītības ministrijā. Bet tur - kā man paskaidroja - ieskatās sodāmības reģistrā. Ja cilvēks nav kaut kāds sodīts slepkava vai maniaks, tad - viss kārtībā, viņš var būt skolas direktors. Tas arī viss. Mūsu ierosinājums: Izglītības ministrijai sākt daudz nopietnāk analizēt pretendentus uz skolu vadīšanu. Un vēl. Cilvēkiem, kas nav beiguši izglītības iestādi valsts valodā, vajadzētu atjaunot sertifikātu par valsts valodas prasmi. Skolas direktoram jābūt augstākajai valsts valodas prasmei. Tātad - cilvēkam jāprot ne tikai runāt, bet arī rakstīt pareizi latviski. Pagaidām šī pieeja ir ārkārtīgi vienkāršota. Protams, es negribu teikt, ka nule pieminētais kandidāts ir galīgi nederīgs. Taču rakstīt latviski viņam ir jāprot. Tomēr nezin kādēļ prasībās pret direktoru tas nav iekļauts. Esam paši nonivelējuši prasības pret valodu jautājumu. Priecājos, ka komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (GKR) piekrita manam viedoklim. Turklāt domāju, ka jautājums varētu būt ne tikai par cittautiešiem, kas beiguši mācību iestādes citā valodā, bet arī par tiem, kas absolvējuši mācību iestādes latviešu valodā. Jāizstrādā jauni normatīvi skolu direktoriem ar stingrākām prasībām. Citādi sanāk tā: ak, tā taču «tikai» Futbola skola, tur jau viss ir skaidrs! Kādu piemēru audzēkņiem var sniegt direktors, kas nepārvalda vai slikti pārvalda valsts valodu?

- NA uzmanības lokā vienmēr ir bijusi demogrāfija, latviski bērnudārzi.

- Šā domes sasaukuma laikā esmu nemitīgi uzdevis jautājumu: ko mēs darīsim, lai latviešu bērniem tuvāk savai dzīvesvietai būtu pieejama pirmsskolas izglītības iestāde? Uz to vadošie politiķi un departaments atbild: esam atklājuši jaunas bērnudārza grupiņas! Taču jauni bērnudārzi nav atvērti. Rindā ir aptuveni viens tūkstotis bērnu, no kuriem lielākā daļa ir latviešu bērni, un pārsvarā šī problēma aktuāla ir centrā. Mums jautāja: kurā vietā centrā jūs redzat šādas iespējas? Un centrā, Tallinas ielā, tiešām bija normāls īpašums, kur varēja izveidot bērnudārzu. Bet tas nu ir nodots atsavināšanai, un, kā mēdz teikt, šis vilciens ir aizgājis. Tur varēja tikt izveidots bērnudārzs ar aptuveni 300 vietām. Rīgas domes koalīcijā ir ne tikai Saskaņa, bet arī partija Gods kalpot Rīgai, un tās priekšsēdētājs Andris Ameriks to vienmēr pozicionē kā latvisku partiju, tāpēc esam sagatavojuši šai partijai atklātu vēstuli - ar jautājumu par to, ko viņi konkrēti ir izdarījuši un ko plāno darīt šajā pirmsskolas izglītības jautājumā. Šis budžets ir pēdējais šā sasaukuma laikā, tātad ir vēl kāda iespēja kaut ko paveikt lielākajai latviešu frakcijai domē - kā viņi paši sevi pozicionē.

- Kādi jums pašiem ir budžeta priekšlikumi?

- Pirmkārt, bērnudārziem jaunu grupiņu izveidei. Demogrāfijas veicināšanai un atbalsts ģimenēm. Atbalstam cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Piemēram, gribam palīdzēt neredzīgo ciematam, kas atrodas Strazdumuižā. Rīga ir jāsakārto atbilstoši Eiropas līmenim un prasībām. Gājēju pārejas izveidei pie Brīvības pieminekļa. Tas pats attiecas uz gaisa monitoringa stacijām Rīgā: jāatjauno ne tikai šīs stacijas, bet arī nopietni jāsāk kontrolēt gaisa piesārņojumu galvaspilsētā. Iesniegsim vēl virkni labu priekšlikumu, no kuriem jau paredzam, ka tikai neliela daļa tiks atbalstīta.