Lembergs: Lojalitātes grozījumus Izglītības likumā varēja iniciēt tikai Latvijai nelojāli ļaudis

Pagājušajā nedēļā Saeimā pieņemtie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus, ir pretvalstiski, un tos varēja iniciēt tikai Latvijai nelojāli ļaudis ar mērķi destabilizēt iekšpolitisko situāciju valstī, - tādu viedokli šodien savā iknedēļas preses konferencē pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbības partijas "Latvijai un Ventspilij" vadītājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Šādu likumu iniciēt var tikai nelojāli ļautiņi, mums nelabvēlīgu valstu ietekmes aģenti ar mērķi šo instrumentu izmantot, lai destabilizētu iekšpolitisko situāciju Latvijā un vissliktākajiem mērķiem - tas ir, Latvijas neatkarības graušanai. Tas ir pretvalstisks priekšlikums, un tas ir pretvalstisks likums, kas ir pieņemts šobrīd," savu pārliecību pauda Lembergs.

"Tā var rīkoties tikai Latvijas tautas ienaidnieki," turpināja Ventspils mērs. "Mērķis ir skaidrs. Atbrīvos no darba divas skolotājas. Skaidrs, ka tās nebūs Krūmiņa vai Kalniņa, - tās būs Ivanova vai Sidorova, nav ne mazāko šaubu. Protams, viņu interešu aizstāvībai atradīsies gana daudz cīnītāju, tos arī saliks kādā būrī. Tad tos cīnītājus celsies aizstāvēt vēl lielākas masas, un, protams, tad kaimiņiem būs ļoti labs iemesls glābt no represijām krievu tautu, kas dzīvo Latvijā, un viss - ievedīs karaspēku, un ko jūs viņiem izdarīsiet? Neko!"

Pēc Lemberga domām, Valsts prezidents Raimonds Vējonis rīkotos gudri, nepieļaujot šādu likuma grozījumu izsludināšanu: "Ceru, ka prezidents saprot šo cēloņu un seku sakarību. [Likuma grozījumu] autori jāmeklē ne Latvijā."

Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. Likuma izmaiņas atbalstīja 56 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši.

Likumprojekta autore - Izglītības un zinātnes ministrija - skaidro, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Kā ziņots, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija lūgušas Vējonim neizsludināt Saeimā pieņemtos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā.

Organizācijas uzskata, ka izglītības iestādē jāstrādā Latvijai lojāliem pedagogiem, un lūdz Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Izglītības likumā, atdodot tos otrreizējai izskatīšanai Saeimā.

Valsts prezidents ir uzsvēris, ka šodien ir plānota visu iesaistīto pušu argumentēta diskusija par Saeimā pieņemtajiem lojalitātes grozījumiem Izglītības likumā. Viņš sacīja, ka tiks runāts par to, kāpēc vispār šādi grozījumi plānoti un kādi ir argumenti pret tiem.

"Viens ir skaidrs - lojalitātei ir jābūt. Skolotājiem ir jābūt lojāliem. Domāju, ka par to neviens nestrīdas. Bet ir jābūt skaidriem kritērijiem, kā tad to procesu iedarbināt," teica Vējonis.