Vīķe-Freiberga: Aizvadītais gads pasaulei nesis asinsizliešanu

Aizvadītais gads Latvijai savā ziņā bija veiksmīgs, taču pasaulei tas nesa vairāku konfliktu saspīlējumus, asinsizliešanu un migrācijas krīzes saasinājumu, tā Latvijas Ārpolitikas institūts rīkotajā publiskajā seminārā par Baltijas valstu 2015.gada ārpolitikas veiksmēm un neveiksmēm sacīja Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Eksprezidente savā uzrunā norādīja, ka visi ir ieinteresēti, lai Eiropas Savienība (ES) spētu stāties pretī vairākiem izaicinājumiem. Turklāt pagājušais gads Latvijai ir bijis īpašs, ņemot vērā aizvadītu prezidentūru ES Padomē. Tomēr pasaulei tas bija izaicinājumu pilns.

Šī iemesla dēļ nepieciešams aplūkot ES rīcībā esošos instrumentus un to, kā tie tikuši izmantoti, jo bēgļu krīze turpinās, arī Sīrijas krīze turpinās, turklāt Eiropā vairākas galējās partijas gūst lielākus panākumus.

Tam piekrita arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, kurš atzina, ka aizvadītais gads Latvijai tiešām bijis produktīvs, taču "spozmes gaisma" ir nedaudz novērsusies un darbs tiek turpināts, kā ierasts.

Viņa ieskatā Eiropas Ārlietu padomes veiktais pētījums "Eiropas ārpolitikas tendences 2016" apliecinot ,cik labi vai arī slikti Latvija iesaistījusies kopējā ES ārpolitikā. Tomēr viņš aicināja arī atcerēties, ka ES kopējā ārpolitika ir tikai viena daļa no Latvijas virzieniem. Tikpat nozīmīga ir arī drošības politika un sadarbība ar NATO.

Pildegovičs arī nevēlējās piekrist Latvijas iekļaušanai "slaistu kategorijā" par tās relatīvi mazo humānās palīdzības sniegšanu Tuvajiem Austrumiem, norādot, ka Latvija iesaistās miera uzturēšanas spēku misijās. Tāpat Latvija pēc tās rīcībā esošā finansējuma vienmēr sniedzot nepieciešamo palīdzību dažādiem fondiem, kā arī dažādos veidos atbalstot sabiedrotos.

"Mēs neesam raduši atrisinājumu Sīrijas un Lībijas krīzēm, taču strādājam ar to, kas vien ir mūsu spēkos," viņš atzina, piebilstot, ka attiecībās ar Krieviju Latvija varētu iesaistīties aktīvākās diskusijās, norādot, ka tās vēlme nav izolēt savu kaimiņvalsti.

LETA jau vēstīja, ka Latvija pagājušajā gadā Eiropas ārpolitikā bijusi līdere divas reizes, savukārt vienā jautājumā - par humānās palīdzības sniegšanu Tuvajiem Austrumiem - valsts ierindota "slaistu kategorijā", liecina Eiropas Ārlietu padomes veiktais pētījums "Eiropas ārpolitikas tendences 2016".

Pētījumā atgādināts, ka Latvija pagājušā gada pirmajā pusgadā bija prezidējošā valsts ES Padomē, kā arī īpaši izcēlās ar atbalstu stingrām un vienotām sankcijām pret Krieviju. Tāpat atzinīgi novērtēti Latvijas centieni uzlabot attiecības ar Austrumu partnerības valstīm, īpaši izceļot Rīgā notikušo samitu.

Tomēr "slaistu kategorijā" Latvija iekļauta par relatīvi mazo humānās palīdzības sniegšanu Tuvajiem Austrumiem.

Igaunijas pozīcija ir līdzīga Latvijas novērtētajām darbībām, taču tā kritiski novērtēta saistībā ar reakciju uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.

Tikmēr Lietuva atzinīgi novērtēta par sniegto atbalstu Ukrainai, Austrumu partnerības valstīm, kā arī vienoto un stingro nostāju sankciju jautājumā pret Krieviju. Tā gan kritiski novērtēta trīs reizes - saistībā ar karavīru izvietošanu citās valstīs, saistībā ar reakciju uz cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, kā arī relatīvi mazo humānās palīdzības sniegšanu Tuvajiem Austrumiem.

Paredzēts, ka ar pētījumu "Eiropas ārpolitikas tendences 2016" sabiedrība tiks iepazīstināta 1.martā, Rīgas Stradiņa universitātē no plkst.13. Prezentācijā un diskusijā par Baltijas valstu ārpolitiku piedalīsies arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, kā arī virkne ekspertu, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārpolitikas institūtā.

"The European Foreign Policy Scorecard" ir Londonas domnīcas, Eiropas Ārlietu padomes veidots ikgadējs pētījums. Tā mērķis ir izvērtēt, cik veiksmīga ir ES attiecībās ar citiem starptautiskajiem spēlētājiem, un tiek apsekota gan ES institūciju darbība, gan katra no 28 dalībvalstīm.