Eiropas Savienībai (ES) ir atkārtoti un mērķēti jāpalīdz piensaimniekiem pārvarēt krīzi, kaut vai daļēji izmantojot 2014.-2015.gadā iekasētās nodevas par piena kvotu pārsniegšanu 860 miljonu eiro apmērā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).
Kalniete, kas kā aizstājēja darbojas EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, uzskata, ka, krīzei vairākās lauksaimniecības nozarēs ieilgstot, zemniekiem atkal vajadzīgs lielāks atbalsts no ES. Ir svarīgi palīdzēt Baltijas valstu un Somijas piensaimniekiem, kuri visvairāk ir cietuši no Krievijas blokādes, aģentūru LETA informēja deputātes birojā.
Deputāte arī pauda uzskatu, ka ieilgusī krīzes situācija piena tirgū pēdējos mēnešos ir vēl vairāk pasliktinājusies piena cenu svārstību dēļ, jo krītas pieprasījums pasaules tirgos. Tās turpina krist ekonomikas atdzišanas Ķīnā, Krievijas blokādes un piena ražošanas apjoma pieauguma pēc kvotu atcelšanas dēļ. "Šodien izskan arī netieši aicinājumi atjaunot piena ražošanas kvotas Eiropā, kuras tika atceltas pirms pusgada. Tas nav ne gudri, ne pareizi. To vietā svarīgāk ir nodrošināt taisnīgāku ieņēmumu sadali pārtikas piegādes ķēdē zemnieks-ražotājs-tirgotājs," uzskata Kalniete.
Viņa un citi EP Lauksaimniecības komitejas deputāti ir atkārtoti norādījuši Eiropas lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam uz nepieciešamību pēc ārkārtas atbalsta krīzes pārvarēšanai. Kā iespējamajos risinājumus deputāti min paātrinātu tiešmaksājumu izmaksu, finansiālo atbalstu no Eiropas Investīciju bankas un produktu pārdošanas veicināšanas kampaņas. "ES ir atkārtoti un mērķēti jāpalīdz piensaimniekiem pārvarēt šo krīzi, kaut vai daļēji izmantojot 2014.-2015.gadā iekasētās nodevas par piena kvotu pārsniegšanu 860 miljonu eiro apmērā," sacīja Kalniete.
Jau vēstīts, ka šodien Beļģijas galvaspilsētā Briselē uz vienu no pēdējo gadu vērienīgākajām lauksaimnieku protesta akcijām, kas saistībā ar kritisko situāciju piensaimniecībā notiks pie EP, ieradīsies vismaz 4000 Eiropas Savienības zemnieku, tostarp arī Baltijas delegācija vismaz 100 cilvēku sastāvā. Savukārt akciju īpaši skaļu darīs 1000 traktoru klātbūtne, aģentūru LETA informēja zemnieku pārstāvji. Viena no galvenajām prasībām, ko Briselē izvirzīs arī Latvijas lauksaimnieku pārstāvji, būs prasība atvēlēt atbalstam piensaimniecībā apmēram 700 miljonus eiro no kopējā ES lauksaimniecības rezerves fonda, kurā ikgadējās nodevas ieskaita arī Latvijas zemnieki un kurā tiek novirzītas arī soda naudas par pārsniegtajām kvotām.
Akcija samērota ar laiku, kad Briselē sāksies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēde. Vēl nav zināms, vai pēc akcijas izdosies panākt finansiālu atbalstu arī Latvijas piensaimniekiem un cik liels varētu būt tā apmērs.
Iepriekš, 24.augustā, Briselē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) tiekoties ar Eiropas lauksaimniecības komisāru Filu Hoganu, komisārs solījis, ka ārkārtas sēdes laikā tiks skatīts risinājums īpaši Latvijas piensaimniecības nozares atbalstam. Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) pēc valdības sēdes 1.septembrī, vaicāts, vai ES atbildei ir kādas indikācijas, atturējās komentēt, bet piebilda, ka "ir arī pozitīvas indikācijas".
Tikmēr "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece COPA viceprezidente Maira Dzelzkalēja norādīja, ka Briselē tiks pieprasīta solidaritāte ar lauksaimniecības sektoru, mazinot Krievijas embargo izraisītās sekas, un godīga peļņas sadale visā pārtikas ķēdē. "Šobrīd tikai 8% no cenas, kuru maksājam par maizi, un 20%, ko maksājam par gaļu, nonāk pie zemniekiem. Tāpat lēmuma pieņēmējiem Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un ministriem ir jāvienojas par pasākumiem, kas mazinātu cenu svārstības ilgtermiņā, kā arī par pasākumiem jaunu tirgu atrašanai," sacīja Dzelzkalēja.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norādīja, ka nozares pārstāvji vienojušies par kopīgu prasību - iekasētās soda naudas par pārsniegto piena kvotu jānovirza piena nozarei, lai kompensētu krīzes radītos zaudējumus un dotu iespēju pārstrukturizēties. Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes locekle Mirdza Feldmane sacīja, ka zemniekiem svarīgi akcijā apliecināt, cik būtiska ir ES solidaritātes ievērošana, kompensējot Krievijas embargo radītās sekas.
Protesta akciju organizē Eiropas lauksaimniekus vienojošā organizācija "Cop/Cogeca", akcentējot bezprecedenta situāciju piena, cūkkopības, lopkopības, augļu un dārzeņu nozarēs un pieprasot tūlītēju rīcību no atbildīgajām ES institūcijām.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro. Piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kura ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,6 miljoni - Eiropas Savienības atbalsts.