ECT nepārskatīs lēmumu par Čalovska izdošanu ASV

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielās palātas kolēģija piecu tiesnešu sastāvā nolēmusi nepieņemt iesniedzēja Denisa Čalovska lūgumu pārskatīt ECT 2014.gada 24.jūlija spriedumu lietā "Čalovskis pret Latviju", kas paredz, ka Čalovski var izdot ASV, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM norāda, ka saskaņā ar ECT mājaslapā publicēto informāciju minētais lēmums pieņemts 15 decembrī.

Jūlijā pasludinātajā spriedumā ECT noraidīja sūdzību par iesniedzēja izdošanu uz ASV, secinot, ka nav saskatāms cietsirdīgas vai pazemojošas apiešanās risks gadījumā, ja iesniedzēju izdotu ASV un tur atzītu par vainīgu viņam celtajās apsūdzībās par noziedzīgajiem nodarījumiem datorvidē. Vienlaikus ECT atzina, ka iesniedzēja novietošana aiz metāla norobežojuma tiesas sēžu zālē, kā arī izdošanas apcietinājuma atsevišķi aspekti neatbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

24.jūlija spriedumā ECT arī norādīja, ka aizliegums izdot iesniedzēju ASV tiek saglabāts līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim vai arī līdz brīdim, kad ECT sniegs citas norādes. ĀM vēl nav saņēmusi oficiālo apliecinājumu no ECT, ka 24.jūlijā pasludinātais spriedums ir stājies spēkā.

ECT Lielā palāta izskata lietas, kas skar būtiskus minētās konvencijas vai tās protokolu interpretācijas jautājumus, vai svarīgus jautājumus, kam ir vispārēja nozīme, lai to izskatītu ECT Lielajā palātā. To, vai lieta izskatāma Lielajā palātā, lemj kolēģija piecu tiesnešu sastāvā.

Jau vēstīts, ka tā dēvētā Imantas hakera Čalovska aizstāvība 20.oktobrī pārsūdzēja ECT lēmumu, kas paredz, ka Čalovski var izdot ASV.

Čalovska pārstāve zvērināta advokāte Ilona Bulgakova aģentūrai LETA pastāstīja, ka sūdzībā ECT Lielajai palātai iekļāva norādi par to, ka ASV, ja viņš tiktu tur notiesāts, Čalovskim varētu tikt piemērots liels apcietinājuma termiņš, kas pielīdzināms mūža ieslodzījumam.

Tāpat aizstāvība savā sūdzībā norādīja uz ārkārtējiem apstākļiem, kas ir izveidojušies viņa ģimenē, jo Čalovska māte ir pensionāre, savukārt viņa tēvs šā gada janvārī nomira. "Faktiski, ja viņš tiktu izdots ASV, tad principā tās būtu pārrautas saites ar ģimeni, jo māte ASV nekad nenokļūtu," sacīja advokāte.

Tāpat Čalovska pārstāve norādīja uz papildu apstākļiem, ko tiesa nevērtēja, proti, ka Čalovska gadījumā attiecībā uz viņa izdošanu netika piemērots līgums starp Eiropas Savienību un ASV. Aizstāvība bija vērsusies Eiropas Komisijā (EK) par šo jautājumu, bet EK šādus jautājumus skatīs tikai no šā gada 1.decembra. Līdz ar to šis ir vēl viens pamats apšaubīt tiesiskos pamatus Čalovska izdošanai.

Vēl Bulgakova minēja, ka palikuši jautājumi par to, vai gadījumā, ja Čalovskis tiktu izdots un tiktu notiesāts, vīrietim būtu iespējama pirmstermiņa atbrīvošana, kā to paredz likums šeit, jo garantijas par to netika dotas.

LETA jau ziņoja, ka valdība 30.septembrī nolēma nepārsūdzēt ECT lēmumu, kas paredz, ka Čalovski var izdot ASV.

Jau ziņots, ka ECT palāta, tāpat kā Augstākā tiesa (AT), ir atzinusi par pieļaujamu kibernoziegumos apsūdzētā Latvijas pilsoņa Čalovska izdošanu ASV un vairumu pieteicēja sūdzībā norādīto punktu atzinusi par nepamatotiem.

Tiesa vienbalsīgi noraidījusi Čalovska sūdzību par izdošanu uz ASV, norādot, ka nevienā no apsūdzībām, kuras iesniedzējam izvirzīja ASV iestādes, viņam nedraudēja mūža ieslodzījums. Tāpat ECT vienbalsīgi konstatējusi, ka, ievietojot Čalovski aiz metāla nožogojuma Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas sēdes laikā, tika pārkāpts Konvencijas 3.pants, kas nosaka spīdzināšanas, cietsirdīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu.

Čalovskis lūdza piespriest viņam morālo kompensāciju 10 000 eiro apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 5000 eiro.

Čalovska pārstāvji 20.oktobrī pārsūdzējuši ECT lēmumu par viņa izdošanu.