Separātisti noraida vairākus Ukrainas krīzes noregulēšanas ceļus

© scanpix

Krievija un prokrieviskie separātisti noraidījuši vairākus Ukrainas krīzes noregulēšanas ceļus, kurus piedāvājusi Kijeva – par to sarunā ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, vēsta BBC news.

Porošenko norādījis, ka separātisti uzskata par nepieņemamu prasību vispirms nolikt ieročus un pēc tam atgriezties pie sarunu galda.

Iepriekš Ukrainas prezidents paziņojis, ka valdība gatava sākt dialogu ar tiem, kas gatavi nolikt ieročus, un solījis „varas decentralizāciju”.

Trešdien Francijas un Vācijas līderi paziņojuši par plāniem aicināt Ukrainas prezidentu atkal noslēgt pamieru ar separātistiem, atgādina BBC.

Savukārt pašpasludinātas Doņeckas tautas republikas vicepremjers Andrejs Purgins Krievijas medijiem paziņojis, ka par pamieru nevar būt runas.

„Vēl pirms trīs mēnešiem varēja pļāpāt par federālu iekārtu, bet tagad kompromiss nav iespējams. Vismaz 10 – 15 gadus mēs nevarēsim dzīvot vienā mājā,” sacījis Purgins.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļas nogalē prokrieviskie kaujinieki pameta vairākas kopš aprīļa sagrābtās apdzīvotās vietas Austrumukrainā. Tiek uzskatīts, ka viņi bija spiesti tā rīkoties, jo krietni sarukusi bruņojuma un finansējuma plūsma no Krievijas. Separātisti gan uzsver, ka, nostiprinājuši pozīcijas Doņeckā un Luganskā, viņi aizvien ir pilnā gatavībā pretoties Ukrainas armijai.

Ukrainas drošības spēki valsts austrumos ieņēmuši vienu no galvenajiem nemiernieku atbalsta punktiem Slovjansku. Nemiernieki savas pozīcijas pametuši un par jaunu bāzes vietu izvēlējušies Doņecku.

Pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Ukraina vairākkārt norādīja, ka Krievija atbalsta separātistus un kaujinieki Ukrainas teritorijā nonāk caur Krieviju, arī NATO fiksēja krievu armijas koncentrēšanos Ukrainas pierobežā.

Politika

“Vācijā apspriedām iespēju attīstīt ražotnes Latvijā un dažāda militārā aprīkojuma iepirkšanu Latvijas vajadzībām. Sarunas bija produktīvas, un mums izdevās pārliecināt vācu uzņēmējus paplašināt savu ražošanu, izmantojot Latvijas infrastruktūru,” atgriežoties no vizītes Vācijā, intervijā “Neatkarīgajai” atklāja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Svarīgākais