Līdz ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā arvien biežāk tiek apdraudēta un pārkāpta NATO gaisa telpa, un tas ir nepārprotams signāls aliansei, ka dzīvojam jaunā realitātē un ir laiks pielāgoties, NATO aizsardzības ministru sanāksmē uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Kā aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā, Sprūds kolēģiem norādīja, ka aliansei tūlītēji jāievieš pretgaisa aizsardzības rotācijas modelis tieši NATO austrumu flangā, raidot skaidru signālu agresoram, ka NATO gaisa telpa netiks pārkāpta.
Ministrs uzsvēra, ka Latvija un citas sabiedrotās valstis īsteno pretmobilitātes pasākumus uz robežas ar agresorvalstīm, lai aizsargātu un stiprinātu NATO austrumu flangu, taču ar to nepietiek.
Viņš skaidroja, ka Latvija mērķtiecīgi strādā pie pretgaisa aizsardzības spēju attīstības, lai ieviestu slāņveida pretgaisa aizsardzību. Tāpat ministrs atklāja, ka šobrīd uz valsts austrumiem Latvija nosūtījusi Gaisa spēku mobilās kaujas grupas, kas aprīkotas ar novērošanas radariem un bruņotas ar tuvās darbības pretgaisa aizsardzības raķetēm.
Kā ziņots, 7. septembrī Latvijā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņoties spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Pēc notikušā Latvijas Aizsardzības ministrija sāka konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tika iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kolektīvus risinājumus.