Bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers piektdien izvirzīts Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatam, paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
"Lēmums ir pieņemts. Eiropadome nākamā EK prezidenta amatam izvirza Žanu Klodu Junkeru," sacīja van Rompejs.
Kā vēsta diplomāti, par Junkera kandidatūru nobalsoja 26 valstu līderi, bet divas valstis - Lielbritānija un Ungārija - balsoja pret.
Līdz ar to Junkers varētu kļūt par vēsturē pirmo EK prezidentu, kura nominācija nav saņēmusi vienbalsīgu ES dalībvalstu atbalstu.
"Es ES līderiem sacīju, ka viņi piedzīvos brīdi, kad viņi nožēlos komisijas prezidenta izraudzīšanās jauno procesu. Es vienmēr aizstāvēšu Lielbritānijas intereses," pēc balsojuma par Junkeru tviterī paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons.
Lielbritānijas premjers uzskata Junkeru par vecmodīgu personu un "federālistu". Pēc Kamerona domām, Junkers nespēs veikt jaunas reformas, kas varētu pārliecināt Lielbritānijas vēlētājus palikt ES sastāvā gadījumā, ja 2017.gadā Lielbritānijā notiks referendums par izstāšanos no ES.
Junkeru EK prezidenta amatam izraudzījusies centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP), kas Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieguva vislielāko balsu skaitu.
Līdz šim nākamā EK prezidenta kandidatūru izvēlējās ES dalībvalstu līderi, taču saskaņā ar Lisabonas līgumā iekļautajiem noteikumiem tagad viņiem "jāņem vērā" EP vēlēšanu rezultāti. Tiesa gan, ko nozīmē "ņemt vērā" vēlēšanu iznākumu, skaidri nav definēts.
Junkera kandidatūra EK prezidenta amatam vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam, taču likumdevēju sapulcē viņam gaidāms pārliecinošs atbalsts. Eiropas Parlamenta balsojums par EK prezidenta amatu gaidāms jūlija vidū.
EK galveno komisāru krēslus un ES augstākos amatus plānots sadalīt ES līderu ārkārtas sanāksmē 16.jūlijā.
Tostarp tiks meklēti pašreizējā Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja un ES augstākās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones pēcteči.
59 gadus vecais Junkers ir Eiropas Savienības (ES) politikas veterāns, un, vadīdams Luksemburgas valdību 18 gadus, kļuvis par visilgāk amatā bijušo dalībvalstu premjeru.
Līdztekus viņš bijis pirmais eirozonas finanšu ministru sanāksmes jeb tā dēvētās Eirogrupas priekšsēdētājs.