Heigs: Krievija cenšas izjaukt Ukrainas vēlēšanas
Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs otrdien apsūdzēja Krieviju, ka tā cenšas izjaukt 25.maijā ieplānotās Ukrainas prezidenta vēlēšanas.
''Krievija, šķiet, ir apņēmusies ieturēt kursu, lai nepieļautu un izjauktu šīs vēlēšanas. Tas ir nepareizi,'' ierodoties Eiropas Padomes konferencē Vīnē, žurnālistiem sacīja ministrs.
"Es uzskatu, ka lielais vairums valstu šodien šeit paudīs spēcīgu vēstījumu, ka Ukrainas vēlēšanām ir jāļauj notikt," viņš sacīja.
"Ukraiņiem ir visas tiesības uz savu valdību, savu prezidentu un brīvām un demokrātiskām vēlēšanām.''
Maskava 25.maijā paredzētās Ukrainas prezidenta vēlēšanas nodēvējusi par ''absurdu", savukārt Ukrainas separātisti svētdien plāno rīkot savu neatkarības referendumu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, ierodoties uz Vīnes sanāksmi, nenāca klajā ne ar kādiem paziņojumiem, savukārt Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščicja, sacīja, ka vēlas, lai Eiropas Padome nāk klajā ar "spēcīgu paziņojumu".
Pagaidām nav skaidrs, vai Lavrovam un Deščicjam Austrijā būs divpusējas sarunas.
Pēdējā reize, kad viņi oficiāli tikušies, bija 17.aprīlī četrpusējās sarunās Ženēvā, kur tika pieņemts komunikē par situācijas deeskalāciju Ukrainā.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers svētdien apliecināja, ka viņš risina sarunas ar Krieviju, ASV un Eiropas Savienību (ES) par nākamo sarunu raundu Ženēvā.
Savukārt Heigs otrdien norādīja: "Diplomātijas durvis ir atvērtas, un, ja ir kāds veids, kā iedvest jaunu dzīvību tajā, kas tika panākts pirms trim nedēļām Ženēvā, mums tas ir jāizmēģina.''
"Bet tam būtu jābūt uz tā pamata, ka valstis tiešām īsteno to, ko tās ir apņēmušās darīt,'' sacīja ministrs. "Pagājušajā reizē Krievija ieradās Ženēvā un tad nespēra nevienu soli, lai iemiesotu vienošanos, kas tika panākta."
Eiropas Padomes sanāksmē Vīnē piedalās aptuveni 30 ārlietu ministri un citi augsta ranga diplomāti.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, ES un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.