Tūkstošiem studentu no visas Grieķijas ceturtdien bija ieradušies Atēnās, lai protestētu pret iecerētajām reformām augstākās izglītības sistēmā.
Demonstrācijas notika pie Grieķijas Izglītības ministrijas ēkas un Atēnu universitātes.
"Mēs cīnāmies par spēcīgiem augstskolu diplomiem," vēstīja viens no demonstrantu plakātiem pie Izglītības ministrijas, kur bija pulcējušies aptuveni 2000 studentu.
Savukārt vienā no demonstrantu plakātiem pie Atēnu universitātes bija lasāms: "Mēs neesam bezdarba paaudze."
Kā liecina ceturtdien publiskotie statistikas dati, šobrīd Grieķijā bez darba ir 57,8% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Izglītības ministrijas iecerētās reformas paredz uzlabot augstākās izglītības sistēmas efektivitāti, tostarp novērst līdzšinējo kārtību, kad augstskolu fakultātes atrodas dažādās pilsētās.
Pašreiz Grieķijā ir 24 augstskolas un 16 tehniskās skolas, kurās kopā ir 534 fakultātes.
Ministrija plāno samazināt šo izglītības iestāžu skaitu līdz 21 augstskolai un 13 tehniskajām skolām, kopumā paturot 384 fakultātes.
Reformu plāns izraisījis ne tikai pašu studējošo protestus, bet arī izsaucis vairāku mazpilsētu iebildumus, jo daudzām pilsētiņām studentu tēriņi ir būtisks atspaids.
Kā secināts pērn publiskotajā pētījumā, grieķi ik gadu izglītības mērķiem iztērē 5,2 miljardus eiro (3,65 miljardus latu), lai gan oficiāli Grieķijā lielā mērā izglītību iespējams iegūt bez maksas.
Grieķijas izglītības sistēmu vajā finansējuma trūkums, zemais kvalitātes līmenis un biežās protesta akcijas, kuru dēļ skolas un universitātes tiek slēgtas pat uz vairākām nedēļām.
Daudzi grieķi tamdēļ nereti izvēlas studēt ārvalstīs - visbiežāk Lielbritānijā vai ASV -, taču ekonomiskās krīzes apstākļos, kad jauniešu bezdarbs pārsniedzis 50% atzīmi un būtiski sarukuši ienākumi, daudzas ģimenes nevar atļauties izglītot savas atvases ārvalstīs.
Parādsaistību krīzes dēļ strādājošo atalgojums Grieķijā samazināts pat par 40%.