Situācija Ziemeļīrijas galvaspilsētā Belfāstā sāk atgādināt pagājušā gadsimta septiņdesmitos un astoņdesmitos gadus, kad demonstrantu un policijas sadursmes bija ikdienišķa parādība.
Lielbritānijai lojālie Ziemeļīrijas iedzīvotāji jeb lojālisti joprojām nevar samierināties ar to, ka pie Belfāstas rātsnama vairs neplīvo britu karogs, savu protestu paužot vardarbīgā veidā. Vietējā policija solījusi nodrošināt kārtību, izsakot bažas, ka par savu eksistenci atkal atgādinās abu pušu radikālie kaujinieku grupējumi, kuriem nav pieņemama 1998. gadā panāktā vienošanās par mieru.
Pirmie protesti Belfāstā uzliesmoja jau īsi pēc tam, kad pagājušā gada 3. decembrī pilsētas padome pieņēma lēmumu, ka turpmāk pie rātsnama ik dienas vairs netiks izkārts Lielbritānijas karogs. Ziemassvētku un Jaungada laikā šķita, ka kaislības sāk nomierināties, tomēr pagājušās nedēļas nogalē konfrontācija atsākusies ar jaunu sparu. Tiek vēstīts, ka demonstrantu – lojālistu rindās parādījušies arī bruņoti cilvēki, kuri raidījuši šāvienus uz policistiem. Vismaz viens cilvēks ir apcietināts un apsūdzēts amatpersonas slepkavības mēģinājumā.
Ziemeļīrijas policijas priekšnieks Mets Begots vakar BBC paziņoja, ka kopš nekārtību sākuma aizturēti 96 cilvēki, daudzi no kuriem ir jaunieši. Vairākiem desmitiem jau izvirzītas apsūdzības par nepakļaušanos policijas prasībām un īpašuma bojāšanu. Naktī uz pirmdienu vismaz trijos Belfāstas rajonos jau ceturto nakti pēc kārtas notika demonstrantu sadursmes ar policiju. M. Begots atzinis, ka demonstrantu nomierināšanai nācies izmantot ne tikai ūdens lielgabalus, bet arī plastmasas lodes. Paziņojot, ka sadursmēs ievainoti 52 policisti, viņš uzsvēris, ka likuma sargu rīcībā ir pietiekami resursi, lai nodrošinātu kārtību pilsētā. Reuters piebilst, ka protesta akcijas parasti sākas kā miermīlīgas demonstrācijas, taču pievakarē Belfāstas ielās parādās agresīvi noskaņotu jauniešu grupas, kas demolē veikalus, dedzina automašīnas un apmētā policistus ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem. Ziemeļīrijas policistu federācijas (PFNI) priekšsēdētājs Terijs Spenss vakar paziņojis, ka šos agresīvi noskaņotos jauniešus uz nekārtībām mudina kaujinieku grupējuma Olsteras brīvprātīgo spēki (UVF) aktīvisti. Formāli šis kaujinieku grupējums tika izformēts 2009. gadā, taču drošības eksperti ir pārliecināti, ka tā rīcībā joprojām ir ieroči un bruņojums. UVF politiskā spārna – Progresīvās unionistu partijas – līderis Billijs Hačinsons gan sarunā ar Sky News kategoriski noliedzis apgalvojumus, ka grupējuma biedri uzkurina kaislības, pavēstot, ka atbalsta tikai miermīlīgus protestus.
Ziemeļīrijas sabiedrībā sāk valdīt aizvien lielākas bažas, ka lojālistu demonstrācijas uz aktīvāku rīcību pamudinās arī nesamierināmos republikāņus, piemēram, grupējumu Īstā Īru republikāņu armija (RIRA), kas joprojām nav atteicies no bruņotas cīņas savu mērķu sasniegšanai. Drošības eksperti norādījuši, ka tas var notikt gadījumā, ja lojālistu rīkotajās protesta akcijās cietīs kāds katolis vai viņa īpašums. Situācijas nopietnību apzinās arī vietējie politiķi, sabiedriskie un reliģiskie darbinieki, kuri svētdienas vakarā rīkoja tikšanos, lai apspriestos, kā pārvarēt krīzi. Tomēr pēc šīs sanāksmes viņiem nācies atzīt, ka nekādu risinājumu pagaidām nav izdevies atrast. Vakar vakarā uz pirmo savu sēdi kopš 3. decembra sanāca arī Belfāstas pilsētas padome, taču BBC norāda, ka nav ne mazākā pamata domāt, ka tā varētu atcelt savu lēmumu. Vēl vairāk – nebija pat īsti skaidrs, vai jautājums par nekārtībām Belfāstā tiks iekļauts sēdes darba kārtībā, jo vairāki deputāti aizrādījuši, ka drošības jautājumus pilsētas padome vienalga nerisina.
***
ZIEMEĻĪRIJAS KAUJINIEKU GRUPĒJUMI
REPUBLIKĀŅI:
• Īru nacionālā atbrīvošanas armija (INLA) – 1975. gadā atšķēlās no Īru republikāņu armijas un tika uzskatīta par vienu no nežēlīgākajiem republikāņu militārajiem grupējumiem. Atbildīga par vairākiem terora aktiem, pats lielākais no kuriem 1982. gadā notika kādā Derijas grāfistes Bellikelijas pilsētas pabā, kur gāja bojā 17 britu armijas karavīri un civilpersonas. INLA ir atbildīga par vismaz 120 cilvēku noslepkavošanu Ziemeļīrijas konflikta laikā. 2009. gadā grupējums paziņoja, ka pārtrauc bruņoto cīņu.
• Īru republikāņu armija (IRA) – aktīvu cīņu pret britiem uzsāka 1969. gadā, sarīkojusi simtiem terora aktu. 1997. gadā pasludināja pamieru, taču atteicās nodot savus ieroču arsenālus. Tikai 2005. gada jūlijā paziņoja par bruņotas cīņas pārtraukšanu, bet 2008. gada septembrī tika konstatēts, ka grupējums pārtraucis aktīvu darbību. Tā politiskais spārns Sinn Fein ir pārstāvēts Ziemeļīrijas parlamentā.
• Nepārtrauktā Īru republikāņu armija (CIRA) – sevi pieteica 1994. gadā, kā organizācijas Republikāņu Sinn Fein militārais spārns. Sarīkojusi virkni terora aktu un uzbrukumu amatpersonām – pēdējais no tiem bija kāda britu policista nogalināšana Kreigevonā 2009. gada martā. Atteikusies nolikt ieročus. Britu izlūkdienestu informācija gan liecina, ka CIRA notikušas vairākas šķelšanās, grupējums nav īpaši aktīvs.
• Īstā Īru republikāņu armija (RIRA) – no IRA atšķēlās 1997. gadā, jo nepiekrita tās noteiktajam pamieram un sarunu uzsākšanai ar lojālistiem. 1998. gada augustā Omā sarīkoja sprādzienu, kurā gāja bojā 29 cilvēki. Pēdējos uzbrukumus britu interesēm sarīkoja 2009. gada martā, kad netālu no Entrimas nogalināja divus britu armijas karavīrus. Atteikusies atbruņoties, pagājušā gada vasarā sev piesaistījusi vēl vairākus nelielus republikāņu bruņotos grupējumus. Tiek uzskatīta par nesamierināmo republikāņu galveno militāro spēku.
LOJĀLISTI:
• Olsteras aizsardzības asociācija/Olsteras brīvības cīnītāji (UDA/UFF) – pagājušā gada septiņdesmito gadu sākumā divas organizācijas tika ieveidotas, lai atbildētu uz IRA aktivitātēm. 1994. gadā oficiāli izsludināja pamieru, taču arī pēc tam UFF kaujinieki apsūdzēti vairāku katoļu aktīvistu slepkavībās. 2009. gada jūnijā paziņoja par bruņotās cīņas beigšanu, bet gadu vēlāk, pēc britu valdības ziņām, pabeidza savu ieroču un munīcijas nodošanu.
• Olsteras brīvprātīgo spēki (UVF) – Ziemeļīrijas konflikta laikā noslepkavoja vairāk nekā 540 cilvēkus, izpelnoties bīstamākā lojālistu militārā grupējuma slavu. 2007. gada maijā paziņoja, ka noliek ieročus, taču atteicās tos nodot līdz pat 2009. gada jūnijam. Eksperti gan uzskata, ka UVF rīcībā joprojām ir gan ieroči, gan munīcija.
• Lojālistu brīvprātīgo spēki (LVF) – tika izveidoti deviņdesmito gadu vidū, ir atbildīgi par virkni slepkavību. Atteicās pievienoties miera procesam un vairākiem pamieriem, kas tika izsludināti deviņdesmitajos gados. Līdz 2005. gadam daļēji atbruņojās, taču atsevišķi no LVF atšķēlušies aktīvisti izveidoja savas bandas, kas nodarbojas ar narkotiku kontrabandu un citādu krimināli sodāmu darbību. Politisku mērķu vadīta, visticamāk, vairs nespēj mobilizēties.
Avots: Reuters