Īrija sper bezprecedenta soli attiecībā pret Rietumkrasta ebreju apmetnēm

Īrijas valdība otrdien apstiprināja likuma projektu, kas paredz aizliegt preču importu no Rietumkrasta ebreju apmetnēm, kuras tiek uzskatītas par nelikumīgām starptautisko tiesību izpratnē, un tas ir bezprecedenta solis no kādas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts puses.

ANO Starptautiskā tiesa (ICJ) pērn jūlijā pieņēma nesaistošu viedokli, ka ar Izraēlas īstenoto okupēto palestīniešu teritoriju kolonizācijas politiku un šo teritoriju dabas resursu izmantošanu tiek pārkāptas starptautiskās tiesības.

Īrijas valdība paziņoja, ka pieņēmusi savu lēmumu, vadoties no šī ICJ viedokļa.

"Valdība ir piekritusi virzīt uz priekšu likumu, kas aizliedz preču tirdzniecību ar nelikumīgajām apmetnēm okupētajā palestīniešu teritorijā," paziņoja Ārlietu ministrijas preses sekretārs. "Valdības viedoklis ir, ka tas ir tās pienākums atbilstoši starptautiskajām tiesībām."

Apmetnes ietver dzīvojamās, lauksaimniecības un biznesa intereses, kas atrodas ārpus starptautiski atzītajām Izraēlas robežām.

Pirms šī valdības lēmuma ārlietu ministrs un vicepremjers Saimons Heriss sarunā ar žurnālistiem pauda cerību, ka citas ES valstis sekos Īrijas piemēram.

Pērn maijā Īrija, Spānija un Norvēģija atzina Palestīnas valsti. Mēnesi pēc tam to izdarīja arī Slovēnija.

Pagājušajā mēnesī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka Francija jūnijā varētu atzīt Palestīnas valsti.

Īrijas lēmums aizliegt tirdzniecību ar ebreju apmetnēm būs simbolisks un ar minimālu ekonomisku ietekmi, jo Īrijas tirdzniecības apjoms ar Izraēlas okupētajām teritorijām no 2020. līdz 2024.gadam bija mazāks par vienu miljonu eiro. Šī tirdzniecība aprobežojas ar tādām precēm kā augļi, dārzeņi un koksne.

Ir gaidāms, ka šis likumprojekts kļūs par likumu ne agrāk par rudeni.