Vakar oficiāli sākās kandidātu izvirzīšana pirms 28. oktobrī paredzētajām Ukrainas parlamenta vēlēšanām, apvienotajai opozīcijai partijas Batjkivščina sarakstā iekļaujot arī notiesāto ekspremjeri Jūliju Timošenko un bijušo iekšlietu ministru Juriju Lucenko, kuriem saskaņā ar pašreizējo likumdošanu kandidēt ir aizliegts.
Ukrainas mediji prognozē, ka valsti gaida asa un nežēlīga priekšvēlēšanu cīņa, bet vēlēšanu uzvarētāju prognozēšanu apgrūtina tas, ka Ukraina atgriezusies pie jauktās vēlēšanu sistēmas – 225 Augstākās Radas deputātus ievēlēs pēc partiju sarakstiem, bet vēl tikpat daudz – vienmandāta vēlēšanu apgabalos.
Galvenie vēlēšanu favorīti gan ir skaidri. Tā ir prezidenta Viktora Janukoviča izlolotā Reģionu partija (formāli to gan vada premjers Mikola Azarovs, jo V. Janukovičs 2010. gadā pēc ievēlēšanas prezidenta amatā apturēja darbību partijā), un opozīcija, kas veidota uz J. Timošenko partijas Batjkivščina bāzes. Šāds risinājums bijis nepieciešams tādēļ, ka jaunais vēlēšanu likums aizliedz veidot partiju blokus. Par pievienošanos Batjkivščina paziņojusi bijušā parlamenta spīkera Arsēnija Jaceņuka vadītā Pārmaiņu fronte un vēl piecas sīkākas partijas, kas vakar kongresā Kijevā apstiprināja kandidātu sarakstu vēlēšanām.
Uz septiņiem gadiem notiesātās J. Timošenko (saraksta pirmais numurs) un uz četriem gadiem notiesātā J. Lucenko (piektais numurs) iekļaušana sarakstā ir demonstratīvs solis. Opozīcija jau mēnešiem ilgi apstrīd viņu notiesāšanas likumību un uzsvērusi, ka ne par kādām godīgām vēlēšanām nav iespējams runāt, ja tajās tiek liegts piedalīties cietumā ieslodzītajiem «režīma pretiniekiem». Jāpiebilst, ka līdzīgu viedokli izteikušas arī Eiropas Savienības amatpersonas – kā diezgan reāla tiek vērtēta iespēja, ka ES neatzīs vēlēšanu rezultātus, ja tajās neļaus piedalīties J. Timošenko, J. Lucenko un vēl virknei aktīvistu, kuri ierosināto krimināllietu dēļ (opozīcija ir pārliecināta, ka tās ir politiski motivētas) bijuši spiesti izbraukt no valsts. «Šobrīd man liekas, lai kā mēs arī censtos, vēlēšanas labākajā gadījumā tiks novērtētas ar atzīmi apmierinoši,» sarunā ar Kommersant–Ukraina sacījis Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Vladimirs Šapovals.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka divu gadu laikā atbalsts Reģionu partijai krities no 40% līdz aptuveni 28% un Batjkivščina ar aptuveni 26% atbalstu jau min tai uz papēžiem. V. Janukoviča galvenajiem pretiniekiem gan nav izdevies piesaistīt apvienotajai opozīcijai slavenā boksera Vitālija Kļičko vadīto kustību Udar, kas vēlēšanās startēs atsevišķi un pretendē uz 10% balsu. Gaidāms, ka 5% barjeru pārvarēs un parlamentā iekļūs arī komunisti, zināmas izredzes ir partijai Ukraina – uz priekšu!, kurai nule kā pievienojies slavenais futbolists Andrejs Ševčenko, un nacionālistiem no partijas Brīvība, savukārt bijušā prezidenta Viktora Juščenko Mūsu Ukraina – Tautas pašaizsardzība pašlaik var rēķināties vien ar aptuveni 1% vēlētāju atbalstu.
Taču milzīgas korekcijas rezultātos var ienest jauktā vēlēšanu sistēma – tā, piemēram, notika 2002. gadā, kad V. Juščenko partija guva samērā pārliecinošu uzvaru, taču, pateicoties vienmandāta vēlēšanu apgabalos iegūtajām balsīm, vairākums parlamentā bija prezidenta Leonīda Kučmas piekritējiem. Politologs Vadims Karasevs sarunā ar RIA Novosti prognozējis, ka pie varas esošā partija nekautrēsies izmantot savu administratīvo resursu, plaši tiks pielietotas tā dēvētās melnās tehnoloģijas, ir bažas par vēlētāju uzpirkšanu. Viņam piekrīt Ukrainas vēlētāju komitejas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņenko. «Ukrainas centrālā daļa kļūs par niknas cīņas poligonu mažoritārajos apgabalos. Šie reģioni diezgan kritiski attiecas pret varasiestādēm, taču opozīcijai ir maz spēcīgu kandidātu,» viņš sacījis, piebilstot, ka Batjkivščina un Udar izvirzīto kandidātu savstarpējā konkurence nāks par labu Reģionu partijai.