Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 5. martā. Ukraina jau divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22:25. 5.marta vakarā krievi ar bezpilota lidaparātiem uzsākuši uzbrukumus vairākiem Ukrainas reģioniem, ziņo pravda.com.ua.
21:33. Moldovas izlūkdienests otrdien brīdinājis, ka Krievija plāno plašu hibrīduzbrukumu Moldovai, kas gatavojas referendumam par pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un prezidenta vēlēšanām.
20:12. Ungārijas prezidents Tamāšs Šujoks otrdien parakstījis likumu, ar kuru ratificēts protokols par Zviedrijas uzņemšanu NATO, likvidējot pēdējo šķērsli, kas kavēja tās pievienošanos aliansei.
19:25. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) otrdien izdevusi orderus divu augsta ranga Krievijas militārpersonu aizturēšanai saistībā ar apsūdzībām par uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai Ukrainā, kas, pēc tiesnešu domām, notikuši saskaņā ar valsts politiku. Šodien tiesa izdeva orderus Krievijas ģenerālleitnanta Sergeja Kobilaša un Krievijas karaflotes admirāļa Viktora Sokolova aizturēšanai. Viņi tiek meklēti par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, konkrētāk - par uzbrukumu vēršanu pret civilajiem objektiem un pārmērīga kaitējuma nodarīšanu civiliedzīvotājiem. Tiesneši, kuri izskatīja prokuroru iesniegtos pierādījumus, norādīja, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka abi vīrieši ir atbildīgi par "raķešu triecieniem, ko viņu pakļautībā esošie spēki no 2022.gada 10.oktobra līdz vismaz 2023.gada 9.martam veica pret Ukrainas elektrības infrastruktūru".
18:35. Lietuva un Polija kopīgi stiprinās NATO austrumu flangu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, kurš otrdien kopā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu novēroja mācības "Dragon 2024" Polijā. "Lietuvas un Polijas izpratne par drošības apdraudējumiem ir vienāda," Nausēda teica Polijā. "Mēs turpināsim strādāt kopā, lai stiprinātu mūsu valstu un visa NATO austrumu flanga drošību," apliecināja Lietuvas prezidents. Nausēda uzsvēra, ka Krievija joprojām būs galvenais un ilgtermiņa militārais drauds aliansei kopumā, tāpēc Lietuva uzskata ciešu sadarbību ar Poliju drošības jomā par stratēģisku prioritāti.
17:23. Starptautiskā Krimināltiesa ir sākusi izmeklēt Krievijas Federācijas uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram. Izdoti pirmie aresta orderi, vēsta pravda.com.ua.
16:46. Maskavā policija atkal sākusi aizturēt tos, kas nolika ziedus pie pieminekļiem komunistiskā režīma represiju upuriem, pieminot ieslodzījumā mirušo Krievijas opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, otrdien ziņo nevalstiskā organizācija "OVD-Info", kas apkopo datus par politiskajām represijām.
Cilvēki tiek nogādāti policijas iecirkņos, viņiem tiek atņemtas personīgās mantas, tai skaitā mobilie telefoni.
15:48. Lielbritānijas izlūkdienesti ziņo, ka Krievijas "vismodernākais" tanks Ukrainā netiks izmantots, jo amatpersonas baidās no kaitējuma reputācijai.
Kā minēts paziņojumā: "Līdz šim ir gandrīz droši zināms, ka [tanks] T-14 Armata MBT nav izvietots Ukrainā. Tas, visticamāk, ir saistīts ar iespējamo kaitējumu reputācijai, zaudējot "prestižā" kaujas transportlīdzekļa titulu."
Iepriekš Krievijas aizsardzības koncerna "Rostech" vadītājs Sergejs Čemezovs apgalvoja, ka "T-14 Armata netiks izmantots operācijās pret Ukrainu augsto izmaksu dēļ."
14:47. Vācijas kanclers Olafs Šolcs Ukrainas kara jautājumos ir pārāk neizlēmīgs, intervijā Šveices laikrakstam "Neue Zürcher Zeitung" sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
"Mums ir vajadzīgi valstu vadītāji, kas rīkojas apņēmīgi," otrdien publicētajā intervijā sacīja bijušais alianses vadītājs. "Mums ir vajadzīga krietni noteiktāka Vācijas valdība. Kanclers Šolcs ir pārāk lēns, pārāk neizlēmīgs. Viņš neatstāj līdera iespaidu," norādīja Rasmusens. Šolcam būtu jārīkojas proaktīvāk.
Eiropai ir jāpārslēdzas uz kara ekonomiku un jāpiegādā Ukrainai visi ieroči, kas tai ir vajadzīgi, viņš uzsvēra.
13:52. Krievijā Belgorodas apgabalā noticis sprādziens naftas bāzē, pēc kā izcēlies ugunsgrēks, vēsta vietējie mediji un platformas "Telegram" kanāli.
Krievijas laikraksts "Kommersant", atsaucoties uz avotiem, vēsta, ka uzbrukts naftas bāzei Dolgojas ciemā 15 kilometru attālumā no Gubkinas pilsētas. Tur atrodas koncerna "Rosņetj" meitas uzņēmuma naftas bāze.
Ukrainas tīmekļa izdevuma "Ukrainska pravda" avoti vēsta, ka ar uzbrukumu ir saistīta Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
12:49. Lietuva pievienosies Čehijas vadītajai starptautiskajai iniciatīvai iegādāties un nosūtīt Ukrainai munīciju, paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
"Tādai iniciatīvai ir liela nozīme, jo īpaši pašreizējā situācijā, kad munīcijas plūsma ir palēninājusies," Šimonīte paziņoja pēc pirmdien notikušās telefona sarunas ar Čehijas premjerministru Petru Fialu. "Lietuva turpinās atbalstīt visus palīdzības formātus, kas palielinātu Ukrainas spēju efektīvi atvairīt Krievijas agresiju, tādējādi aizsargājot visas Eiropas brīvību," viņa uzsvēra.
12:00. Odesas apvidū naktī uz otrdienu notriekti 18 no Krievija raidītajiem 22 trieciendroniem "Shahed", pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki. Attiecībā uz droniem, ko Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem nav izdevies notriekt, Ukrainas dienvidu aizsardzības spēki ziņo, ka postījumi nodarīti rekreācijas objektam, kas kopš pilna mēroga kara sākuma nav darbojies, kā arī privātmājai un piestātnei.
10:50. Krievijas armija šorīt, 5. martā, uzbruka Hersonai. Uzbrukuma laikā tika ievainots 76 gadus vecs vīrietis, ziņo pravda.com.ua.
"Aptuveni 07:00 (pēc Kijivas laika) Krievijas armija uzbruka Hersonai no īslaicīgi ieņemtā [Dņepras upes] kreisā krasta. Rezultātā tika ievainots 76 gadus vecs vīrietis," informē Romāns Mročko, Hersonas apgabala militārās pārvaldes vadītājs.
10:07. Krievija cenšas sēt nesaskaņas Ukrainas un sabiedroto vidū, publicējot pārtvertas augstu Vācijas gaisa spēku virsnieku sarunas, pirmdien sacīja Baltā nama nacionālās drošības jautājumu pārstāvis sakariem ar presi Džons Kērbijs.
09:24. Krievijas okupētajā Krimā naktī uz otrdienu Ukrainas jūras dronu triecienā nogremdēts Krievijas patruļkuģis "Sergej Kotov", apstiprinājusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).
Krimā naktī bija dzirdami sprādzieni. Vairāki krievu militārie blogeri platformā "Telegram" vēsta, ka jūras dronu uzbrukumu mērķis bijis patruļkuģis "Sergej Kotov", daži ziņo, ka kuģis nogremdēts.
8:21. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 419 020 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1170 iebrucēju.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6657 tankus, 12 688 bruņutransportierus, 10 258 lielgabalus un mīnmetējus, 1007 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 700 zenītartilērijas iekārtas, 347 lidmašīnas, 325 helikopterus, 7863 bezpilota lidaparātus, 1917 spārnotās raķetes, 25 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 13 423 automobiļus un autocisternas, kā arī 1630 specializētās tehnikas vienības.
07:09. Krievijas diktators Vladimirs Putins neapšaubāmi gūst praktisku labumu no tā, ka ASV Kongress kavējas ar palīdzības apstiprināšanu Ukrainai, un tas ir redzams kaujaslaukā, uzskata Baltais nams.
Sistēmas disfunkcija Kapitolija kalnā nenoliedzami dod Krievijas diktatoram iespējas izvērst savas militārās pozīcijas ar lielu pārsvaru, norādīja Baltā nama padomnieks Džons Kērbijs.
00:10. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba izteicis pateicību Beļģijai par piešķirto naudu artilērijas šāviņiem un aicinājis stiprināt pretgaisa aizsardzību.
Viņš arī izteica pateicību Beļģijas ārlietu ministram Hadžam Labibam par apliecinājumu, ka Beļģija kā ES Padomes prezidējošā valsts sniegs pēc iespējas lielāku ieguldījumu, lai lēmumi par Ukrainas eirointegrāciju tiktu pieņemti laikā.