Starptautiskā tiesa noraida Ukrainas prasības pret Krieviju [papildināts]

© pixabay.com

ANO Starptautiskā tiesa (ICJ) trešdien pamatā noraidījusi Ukrainas prasību pret Krieviju par terorisma finansēšanu, apgādājot prokrievisko kaujinieku bandas Donbasā un par krievu okupētās Krimas etnisko minoritāšu diskrimināciju.

Kijiva Krieviju atzinusi par teroristisku valsti un pieprasījusi, lai Maskava izmaksātu kompensācijas civilpersonām, kas cietušas tās agresijas rezultātā, kā arī krievu apbruņoto bandu notriektās Malaizijas lidmašīnas bojāgājušo pasažieru tuviniekiem.

Tiesa pamatā noraidīja visas Ukrainas prasības, vienīgi atzīstot, ka Maskava neesot pienācīgi "izmeklējusi faktus (..), kas attiecas uz personām, kuras, kā tiek apgalvots, pastrādājušas noziegumus".

Visas pārējās Ukrainas prasības ir noraidītas, teikts ICJ paziņojumā.

Lieta tiesā tika ierosināta pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī. ICJ piektdien lems, vai tās jurisdikcijā ir arī atsevišķa lieta par šo karu.

Tiesa norādīja, ka saskaņā ar Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu (ICSFT) par atbalstu iespējamām teroristu grupām var uzskatīt tikai naudas pārskaitījumus. Tas "neietver līdzekļus, ko izmanto teroraktu veikšanai, tai skaitā ieročus vai treniņu nometnes," nolēma tiesa.

"Līdz ar to iespējamā ieroču piegāde dažādiem bruņotiem grupējumiem, kas darbojas Ukrainā, (..) neietilpst ICSFT" konvencijas piemērošanas jomā, norādīja tiesa.

Krievija tika apsūdzēta arī par to, ka varētu būt pārkāpusi Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu. Apsūdzības bija saistītas ar Krievijas attieksmi pret tatāru minoritāti un ukraiņu valodā runājošajiem okupētajā Krimā. Šajā gadījumā tiesa konstatēja, ka Krievija nav veikusi pietiekamus pasākumus, lai nodrošinātu izglītību ukraiņu valodā.

2017.gadā ICJ noraidīja Kijivas sākotnējo lūgumu piemērot ārkārtas pasākumus, lai apturētu Krievijas finansējumu separātistiem.

Pasaulē

2023. gada 7. oktobrī Palestīnas teroristu grupējums “Hamas” iebruka Izraēlā, tur sarīkoja asiņainu slaktiņu: teroristi noslepkavoja 1200 cilvēku un sagrāba aptuveni 250 ķīlnieku. Visvairāk cietušo bija sievietes, kuras izvaroja, sakropļoja un pēc tam nošāva. Izraēla atbildēja ar militāru operāciju Gazas joslā. Ir pagājis gads. Ko par esošo situāciju domā Kārlis Daukšts un Juris Rozenvalds?

Svarīgākais