1986. gadā notikušajai Černobiļas kodolspēkstacijas avārijai līdzīga traģēdija Japānai nedraud, turpina apgalvot valdības pārstāvji un speciālisti. Tomēr eksplozijas Fukušimas AES, ziņas par kodoldegvielas pārkaršanu un kušanu, vēstis par paaugstinātu radiācijas līmeni radījušas īstu paniku valstī, kurā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku varētu būt gājuši bojā piektdienas zemestrīcē un tās izraisītajā cunami vilnī.
Vakarrīt notikusi eksplozija Fukušimas kodolspēkstacijas trešajā reaktorā, kurā ievainoti 11 cilvēki, bet pusdienlaikā tika vēstīts, ka dzesēšanas iekārtas pārstājušas darboties arī otrajā reaktorā. AP, atsaucoties uz speciālistiem, vēsta – faktiski tas nozīmē, ka arī šajā reaktorā dzesēšanu nāksies veikt ar jūras ūdeni (pretējā gadījumā kodoldegviela kusīs, radot atmosfēras piesārņojumu), kas savukārt draud ar vēl vienu eksploziju. Speciālisti labi apzinās, ka jūras ūdens ieplūdināšana reaktora dzesēšanai var izraisīt sprādzienu, kurā izdalās ūdeņradis un skābeklis, taču spiesti riskēt, jo kodoldegvielas kušana var izraisīt vēl ļaunākas sekas, uzsver AP.
Gan kompānijas Tokyo Electric Power Company (tās pārziņā ir reaktori), gan Japānas valdības pārstāvji akcentējuši, ka sprādzienos nav bojātas kodoldegvielu ieskaujošās būves, tādēļ pašlaik nopietna radiācijas noplūde nedraud. Tam piekrituši arī ārzemju eksperti. "Iespēja, ka, gluži tāpat kā 1986. gadā Černobiļā, izcelsies liels ugunsgrēks vai tiks izmests liels radiācijas daudzums, pēc manām domām, līdzinās nullei," sarunā ar AP sacījis Ilinoisas universitātes kodolenerģētikas profesors Džeimss Stabinss, kurš uzsvēris, ka Černobiļā nav bijis šā papildu vairoga ap kodoldegvielu. Viņam piekrīt amerikāņu eksperts Marks Hibss, kurš norādījis, ka pēc avārijas pagājušas jau četras dienas un, spriežot pēc visa, ķīmiskās reakcijas reaktoros notiek samērā lēni un pārkaršanas draudi samazinās.
Tajā pašā laikā starptautiskās ziņu aģentūras uzsver precīzas un ticamas informācijas trūkumu par notiekošo Japānas kodolobjektos. Ir zināms, ka no Fukušimas apkārtnes (aptuveni 20 kilometru rādiusā ap spēkstaciju) evakuēti vairāk nekā 180 000 cilvēku. BBC vēsta, ka ASV 7. flotes kuģis Ronald Reagan, kas piedalījās glābšanas operācijā, attālinājies vairāk nekā 160 kilometru attālumā no Japānas krastiem – pēc tam, kad vairāk nekā desmit apkalpes locekļiem, kuri piedalījušies glābšanas misijā, uz drēbēm konstatēts palielināts radioaktivitātes līmenis. "Sākumā es uztraucos par zemestrīci, bet tagad raizējos par radiāciju," sarunā ar AP atzinis Kendzi Košiba, kurš izmitināts evakuācijas centrā aptuveni 60 kilometrus no Fukušimas kodolspēkstacijas. Reuters atgādina, ka zemestrīce un cunami postījumus nodarījusi ne tikai Fukušimā, bet arī vēl trijos kodolkompleksos Japānas ziemeļaustrumos.
Strauji turpina pieaugt zemestrīces un cunami upuru skaits. Pēc tam, kad vakar Mijagi prefektūrā okeāns krastā izskalojis vairāk nekā 2000 cilvēku mirstīgās atliekas, oficiālie avoti vēsta par 4500 bojāgājušajiem, taču neoficiālās aplēses liecina, ka upuru skaits varētu sniegties desmitos tūkstošu, ziņo Euronews. Kaut gan valdība mobilizējusi vairāk nekā 100 000 karavīru, kuru uzdevums ir piedalīties glābšanas darbos, daudzviet traģēdijas mērogi vēl nav apzināti. "Neviens mums nepalīdz. Atbrauca ļaudis, nofotografējās, ieteica pašiem ķerties pie pilsētas atjaunošanas un aizbrauca," sarunā ar Euronews sacījusi kādas Ivates prefektūras pilsētas iedzīvotāja.
Japānas televīzijas kompānija NHK ziņo, ka aptuveni 430 000 cilvēku dabas katastrofā zaudējuši pajumti un tagad mitinās vai nu patversmēs, vai pie radiniekiem. Tūkstošos sniedzas bezvēsts pazudušo skaits – lai gan Japānas mediji ziņo par atsevišķiem brīnumainas izglābšanās gadījumiem, ir bažas, ka lielākā daļa no viņiem gājuši bojā. Miljoniem cilvēku jau ceturto nakti nācies pa-
vadīt bez elektrības, lielā daļā Japānas ziemeļaustrumu provinču nav atjaunota arī dzeramā ūdens piegāde. Pie nedaudzajiem veikaliem, kuri ir atvērti, veidojoties milzīgas rindas, vēsta Reuters.
"Esmu ilgi strādājis Sarkanajā Krustā, redzējis daudz nelaimju un katastrofu, taču šis ir sliktākais redzētais. Otsuki pilsēta man atgādina Osaku vai Tokiju pēc Otrā pasaules kara, kad viss bija sagrauts," sarunā ar Reuters sacījis Japānas Sarkanā Krusta prezidents Tadateru Konoe.
Aplēses par katastrofas nodarītajiem zaudējumiem pagaidām ir tikai aptuvenas. Vēl svētdien tika vēstīts par 35 miljardus dolāru lieliem zaudējumiem, bet vakar šis skaitlis jau pieauga līdz 182 miljardiem dolāru, kas rada bažas par Japānas ekonomikas atgriešanos recesijā. Attiecīgi reaģējusi birža, kur Nikkei indekss vakar krities par vairāk nekā 6%.