Jānis Sārts atklāj, kas ir briesmīgākais krievu okupācijā

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts jūlijā bija vizītē Ukrainas dienvidu pilsētās Mikolajivā, Hersonā un Odesā.

"Sarunās Hersonā pamatā runājām par okupāciju. Par dzīvi zem Krievijas okupācijas, par to, kas joprojām norisinàs Dņepras kreisajā krastā. Jāsecina, ka Krievija ir atstrādājuši savu okupācijas metodi." mikroblogošanas vietnē "X" ar saviem iespaidiem no redzētā dalās J. Sārts.

Viņi apcietina vai nogalina aktīvistus, kas iestājas par Ukrainu, pilnībā nomaina informācijas telpu uz Krievijas versiju, Krievijas pasu izdošana visiem, jo bez tās nevar pat medicīniskos pakalpojumus iegūt. Milzīgs uzsvars uz bērnu “zombēšanu”, nomainot izglītības saturu, ievedot skolotājus no Krievijas. Taču tas okupācijā neesot briesmīgākais.

Intervijā žurnālam "Ir" J. Sārts skaidro, kas, viņaprāt, ir pats briesmīgākais krievu okupācijā.

"Tas ir nepārtraukts terors, kurā nezini, ka ar tevi nākamajā mirklī var notikt. Cilvēki pazūd, " saka J. Sārts. Viņš Ukrainā runājis ar reģionālās administrācijas darbiniekiem, kuru nav saistīti ar militārām lietām, bet viņi tika vesti uz pagrabiem un spīdzināti.

Pasaulē

Eiropas Komisija (EK) ir sagatavojusi priekšlikumu par Eiropas Savienības (ES) klimata mērķi, ko plāno ieviest līdz 2040. gadam, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinot par 90%. Latvijā Briseles klimata ieceres var uzlikt nodokli malkai un sadārdzināt apkuri, tāpēc Latvija šo priekšlikumu neatbalsta, intervijā TV3 sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Svarīgākais