ASV prezidents Donalds Tramps svētdien pirmoreiz nosaucis Krieviju par agresoru karā pret Ukrainu, kas liecina par viņa nostājas maiņu attiecībā uz Maskavu, raksta izdevums “Politico”.
Šonedēļ abās valstīs krita 8000 karavīru. Nedaudz vairāk no Krievijas, bet, kad esi agresors, tu zaudē vairāk," žurnālistiem sacīja Tramps.
Iepriekš viņš atteicās nosodīt Kremli un noraidīja ANO rezolūcijas un G7 paziņojumus, kuros Krievija tika nosaukta par agresoru. Aprīlī Tramps vainoja arī Ukrainu, sakot, ka tai "nav tiesību sākt karu pret daudz spēcīgāku ienaidnieku".
Tomēr Trampa nostāja vasarā mainījās, ASV administrācijai izdarot lielāku spiedienu uz Putinu, cenšoties panākt tiešas miera sarunas starp viņu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
"Es apturēju septiņus karus un domāju, ka arī šis man būs viegli, bet šis izrādījās grūti. Zelenskis un Putins viens otru ienīst," komentējot situāciju, sacīja Tramps.
Neskatoties uz stingrāko retoriku, Krievijas prezidents negrasās piedalīties sarunās, un ASV saskaras ar aicinājumiem noteikt Krievijai stingrākas sankcijas. Tramps ir solījis pastiprināt ierobežojumus, bet tikai pēc tam, kad Eiropa pārtrauks pirkt Krievijas naftu un pastiprinās savas sankcijas.
"Eiropas valstis ir mani draugi, taču tās joprojām pērk naftu no Krievijas. Sankcijas, ko tās ievieš, nav pietiekami stingras," uzsvēra ASV prezidents.
Ungārija un Slovākija joprojām ir lielākās Krievijas enerģijas pircējas ES un iebilst pret Eiropas Komisijas plāniem pakāpeniski pārtraukt piegādi. ASV enerģētikas ministrs Kriss Raits paziņoja, ka ASV cenšas "izspiest visu Krievijas gāzi", lai samazinātu Maskavas spēju finansēt karu.