ASV prezidents Donalds Tramps, apturot pirms mēneša pieņemto likumu par plašām sankcijām un jauniem muitas tarifiem pret Krieviju, nostājas autoritārisma pusē un zināmā mērā nodod demokrātiju, aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien pauda nožēlu par ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu atteikties no sankciju ieviešanas pret Krieviju.
ASV prezidents Donalds Tramps ir apturējis pirms mēneša pieņemtu likumu par plašām sankcijām un jauniem muitas tarifiem pret Krieviju, izdarot to īsi pirms šī likuma stāšanās spēkā.
Trampa rīkojums atcelt Krievijas naftas produktu importa aizliegumu un aicinājumi nomainīt Ukrainas prezidentu iezīmē jaunu pavērsienu ASV – Krievijas un ASV – Ukrainas attiecībās. Tramps tikai pirms dažām nedēļām parakstīja likumu par tā sauktajām senatora Lindsija Grema “elles sankcijām”, kas deva ASV prezidentam plašas pilnvaras noteikt jaunus ierobežojumus Krievijai un tās enerģētikas nozarei. Tā vietā tagad tiek darīts pilnīgi pretējais.
No jaunā Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta pret Krieviju, kurā iekļautas 743 fiziskās un 826 juridiskās personas, pēc Tallinas pieprasījuma svītrots kāds Krievijas uzņēmums, kas Igaunijas uzņēmumam "Silmet" piegādā retzemju metālus, ziņo "Radio Brīvība".
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojās par jaunu, plaša mēroga sankciju paketi pret Krieviju, kas vērsta pret gandrīz 1600 fiziskām un juridiskām personām saistībā ar karu Ukrainā, pavēstīja diplomāti.
ASV Kongress ir pieņēmis likumprojektu par plašām sankcijām pret Krieviju, lai izdarītu spiedienu tās kara pret Ukrainu dēļ, un nosūtījis to parakstīšanai ASV prezidentam Donaldam Trampam.
ASV likumdevēji cenšas izvērst turpmāku "finanšu karu" laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija baidās, ka plašās sankcijas varētu iedragāt ASV dolāru, raksta “The New York Times”.
Krievija ir sākusi ekonomisku spiedienu pret Turciju, reaģējot uz Ankaras izteikto gatavību iesaistīties starptautiskajās drošības garantijās Ukrainai, ziņo ukraiņu medijs "Dialog.ua".
Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paskaidroja, kāpēc Krievijas prezidents Vladimirs Putins nerisinās sarunas ar Eiropu par kara izbeigšanu Ukrainā, raksta “Unian.net”.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā “CNN” paziņojis, ka konflikts Tuvajos Austrumos ļāvis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nopelnīt miljardiem dolāru.
Šveice nespētu sevi aizstāvēt pret plaša mēroga militāru uzbrukumu un tai ir jāpalielina aizsardzības izdevumi pieaugošo Krievijas draudu dēļ - tā intervijā laikrakstam “Neue Zürcher Zeitung” paziņoja Šveices armijas virspavēlnieks Tomass Zīsli.
ASV gandrīz izsmēlušas iespējas noteikt Krievijai jaunas sankcijas, pēc G7 valstu ārlietu ministru sanāksmes Kanādā žurnālistiem sacīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
Eiropas Savienība (ES) gatavojas padarīt vēl stingrākus vīzu noteikumus Krievijas pilsoņiem, faktiski vairs neizsniedzot viņiem atļaujas vairākkārtējai iebraukšanai Šengenas zonā, izdevumam "Politico" atklājušas trīs Eiropas amatpersonas.
Latvijas un Lietuvas nemainīga prioritāte ir sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai un stiprināt transatlantisko partnerību, uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).