Pirmo daļu no 90 miljardu ES aizdevuma Ukraina sagaida līdz maija beigām [papildināts]

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien apstiprināja 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un jaunu sankciju kārtu Krievijai.

Plkst. 18:42 ziņa papildināta ar jaunāko informāciju:

"Strupceļš ir beidzies," pavēstīja ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa. "Krievijas kara ekonomikā pieaug spriedze, bet Ukraina saņem lielu atbalstu."

"Mums ir jāturpina izdarīt šo spiedienu, līdz [Krievijas diktators Vladimirs] Putins sapratīs, ka viņa karš nekur nevedīs," piebilda Kallasa.

ES sūtņi trešdien vienojās apstiprināt aizdevumu un sankcijas, kad Ungārija atsauca savu veto. Trešdienas lēmums galīgi tika apstiprināts, saņemot katras bloka dalībvalsts rakstisku akceptu.

Finansējums ir paredzēts, lai segtu Ukrainas steidzamākās ekonomiskās un militārās vajadzības un ļautu valstij turpināt cīņu pret Krieviju.

Turklāt ES valstis apstiprināja arī bloka 20. sankciju paketi pret Krieviju, kuras mērķis ir izdarīt papildu ekonomisko spiedienu uz Maskavu.

Aizdevums Ukrainai bija iestrēdzis strīdā starp Kijivu un Budapeštu par apturētajām Krievijas naftas piegādēm Ungārijai un Slovākijai pa naftas vadu "Družba".

Līdzšinējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš šomēnes parlamenta vēlēšanās cieta graujošu sakāvi, apsūdzēja Ukrainu, ka tā tīši bloķē Krievijas naftas piegāžu atsākšanu pa cauruļvadu "Družba". Kijiva noraidīja Orbāna kritiku, norādot, ka cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī.

90 miljardu eiro aizdevums Ukrainai tiks finansēts, izmantojot kopīgi emitētas ES obligācijas kapitāla tirgos, un atbalstīts ar pieejamo rezervi bloka ilgtermiņa budžetā.

Eiropas Komisija (EK) cer līdz jūnijam izmaksāt Ukrainai 45 miljardus eiro, bet nākamgad vēl 45 miljardus eiro.

Ukrainai aizdevums būs jāatmaksā tikai tad, ja Krievija izmaksās kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem pēc kara beigām. Vienošanās arī paredz, ka gadījumā, ja Maskava neizmaksās kompensāciju par kara nodarītajiem zaudējumiem, aizdevuma atmaksai tiks izmantoti ES iesaldētie Krievijas aktīvi.

No 90 miljardiem eiro, kas būs pieejami Ukrainai, viena trešdaļa paredzēta budžeta atbalstam, bet divas trešdaļas jeb 60 miljardi eiro paredzēti ar aizsardzību saistītiem izdevumiem.

Militārais aprīkojums, kas tiks iegādāts par šiem līdzekļiem, galvenokārt būs jāiepērk no Ukrainas vai ES valstīm. Ukraina drīkstēs izmantot šo naudu militārā aprīkojuma iegādei ārpus Eiropas tikai tad, ja nepieciešamais aprīkojums nebūs pieejams Ukrainā vai Eiropas tirgū.

20. sankciju pakete ietver 120 punktus un ir lielākais pasākumu kopums pēdējo divu gadu laikā. "Tās ir stingras, daudzslāņainas ekonomiskās sankcijas, kas vērstas pret galvenajām nozarēm, kuras veicina Krievijas agresijas karu pret Ukrainu," teikts Eiropadomes paziņojumā. Tajā norādīts, ka ES ir iecerējusi pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai tā pārtrauktu karadarbību un sāktu jēgpilnas sarunas, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru.

Sankciju pakete ietver pamatu turpmākam aizliegumam transportēt pa jūru Krievijas jēlnaftu un naftas produktus. Sankcijas piemērotas arī 46 Krievijas "ēnu flotes" kuģiem, kuru kopskaits ES "melnajā sarakstā" jau sasniedzis 632.

Sankciju ietvaros aizliegti darījumi ar divām Krievijas ostām Murmanskā un Tuapsē, kā arī ar Karimunas ostas naftas termināli Indonēzijā, kas tiek izmantots, lai apietu naftas cenu ierobežojumus, paziņoja Eiropadome.

ES pilsoņiem, uzņēmumiem un iestādēm arī aizliegts veikt darījumus ar 20 Krievijas bankām, kā arī ES aizliegtas Krievijā izveidotas platformas, kas ļauj pārskaitīt un apmainīties ar kriptoaktīviem.

"Melnajā sarakstā" iekļautas vēl 60 organizācijas, kam piemēroti stingri eksporta ierobežojumi attiecībā uz precēm, kas veicina Krievijas aizsardzības nozares tehnoloģisko attīstību. Dažas no tām darbojas trešās valstīs, tostarp Ķīnā, Turcijā un Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE).

"20. sankciju pakete vēl vairāk ierobežo Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, iekļaujot sankciju sarakstā 58 uzņēmumus un ar tiem saistītas personas," norādīja Eiropadome. Runa ir par uzņēmumiem, kas ražo militāros produktus, piemēram, dronus.

Saskaņā ar jaunajām ES sankcijām ES uzņēmumiem būs arī aizliegts remontēt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas cietušas no Ukrainas uzbrukumiem. Papildu ierobežojumi noteikti arī Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportam.

Sankcijas ietver turpmākus tirdzniecības ierobežojumus, kuru mērķis ir samazināt Krievijas ieņēmumus līdz pat 570 miljoniem eiro gadā, tostarp ES aizliegumus importēt metālus, ķīmiskās vielas un izejvielas.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis medijiem paziņoja, ka Ukraina sagaida pirmo daļu no ES aizdevuma 90 miljardu eiro apmērā līdz maija beigām vai jūnija sākumam,

Pēc viņa teiktā, šie līdzekļi tiks izmantoti armijas stiprināšanai, ieroču ražošanai, deficīta ieroču iegādei no partneriem un sociālā atbalsta sniegšanai iedzīvotājiem.

Zelenskis arī komentēja Ukrainas armijas veiktos triecienus Krievijas enerģētikas sektoram. "Mūsu reakcija uz Krievijas triecieniem enerģētikas nozarē ir spoguļveidīga. To zaudējumi sasniedz desmitiem miljardu, tie ir kritiski zaudējumi," paziņoja prezidents.

Pēc viņa teiktā, karš Irānā nedaudz palīdzēja Krievijai nopelnīt uz enerģētiku, taču pilnībā aizpildīt budžeta deficītu nebija iespējams.