Neskatoties uz sankcijām, ES joprojām ir Krievijas trešā lielākā tirdzniecības partnere, ziņo "DW".
Saskaņā ar Bild datiem, atsaucoties uz Vācijas Ekonomikas institūtu (IW) Ķelnē, ES un Krievijas tirdzniecības apgrozījums 2024. gadā sasniedza 67,5 miljardus eiro. Vienlaikus lielākā daļa Eiropas valstu ievērojami samazināja Krievijas preču un resursu importu. Vācija samazināja savu importu par 92% līdz 9,5 miljardiem ASV dolāru. Arī Slovākija, Čehijas Republika, Spānija, Itālija un Beļģija piedzīvoja strauju tirdzniecības kritumu ar Krieviju. Tomēr Ungārija palielināja preču un resursu iepirkumus no Krievijas par 31%.
Neskatoties uz sankcijām, Krievijas eksports uz 20 lielākajiem tirdzniecības partneriem pagājušajā gadā palielinājās par 18%, sasniedzot 330 miljardus ASV dolāru. Ķīna kļuva par lielāko tirdzniecības partneri 2024. gadā, importējot 130 miljardus ASV dolāru, galvenokārt naftu, gāzi un ogles.
Indija ir kļuvusi par Krievijas otro lielāko tirdzniecības partneri un galveno Krievijas naftas pircēju, pakāpjoties no 12. vietas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kā norāda Bild, arī Izraēla, Ēģipte, Armēnija, Turcija, Uzbekistāna un Brazīlija ir paplašinājušas savas tirdzniecības attiecības ar Krieviju.