Jaunais Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksts, par kuru ES dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji vienojās trešdien, ietver par četrām juridiskajām personām mazāk nekā sākotnēji apspriestais saraksts, noskaidrojis pētnieciskās žurnālistikas projekts "Sistema".
Saskaņā ar "Sistema" datiem apspriešanas gaitā no saraksta izslēgta Pirmā investīciju banka, Investīciju kooperatīvā banka, banka "RESO Kredit" un naftas uzņēmums "TANEKO". Visi šie uzņēmumi atrodas Eiropas akcionāru interešu sfērā.
2018. gadā 67,11% Pirmās investīciju bankas akciju iegādājās Bulgārijas uzņēmums "Starcom Holding". Līdz 2021. gadam, pateicoties papildu kapitāla palielināšanai, "Starcom Holding" daļa pieauga līdz 97,76%, bet pēc tam, pēc tiesas procesa Krievijā, samazinājās līdz 93,19%. 2025. gada beigās publicētajā pārskatā teikts, ka "Starcom Holding" joprojām pieder 93,2% akciju, taču uzņēmums nevar rīkoties ar šo ieguldījumu "ģeopolitiskās situācijas un ierobežojošo pasākumu dēļ, ko Eiropas Savienība un Krievija ieviesusi saistībā ar militāro konfliktu starp Krieviju un Ukrainu".
Arī Investīciju kooperatīvā banka ("IK Bank") no Kazaņas ir saistīta ar bulgāru uzņēmējdarbību. Bulgārijas Centrālā kooperatīvā banka, kas ietilpst "Chimimport" grupā, 2011. gadā iegādājās 9,9% "TatInvestBank" akciju, bet līdz 2014. gadam palielināja savu daļu līdz 56,2%. Tajā pašā laikā Krievijas banka mainīja nosaukumu uz "IK Bank", un līdz 2021. gadam "Chimimport" grupa jau kontrolēja 86,27% "IK Bank" akciju.
2008. gadā Francijas apdrošināšanas grupa "AXA" iegādājās 36,7% Krievijas apdrošinātāja "RESO-Garantija" akciju, kas vēlāk kļuva par bankas "RESO Kredit" 100% akciju tiešo īpašnieku. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā "AXA" paziņoja par jaunu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu slēgšanas pārtraukšanu Krievijā un atsauca savus pārstāvjus no "RESO-Garantija" valdes, taču saglabāja savus ieguldījumus. Saskaņā ar 2026. gada pirmā pusgada pārskatiem Francijas grupas daļa Krievijas apdrošinātājā ir 38,61%.
2021. gadā ungāru koncerns MOL un "TANEKO", kas ir "Tatņeft" meitasuzņēmums, izveidoja kopuzņēmumu "RMB-RUSS" ceļu bituma ražošanai Tatarstānā. MOL ieguva 51% no pamatkapitāla. Spriežot pēc Krievijas reģistru datiem, MOL saglabāja savu daļu kopīgajā projektā arī pēc kara sākuma Ukrainā, taču projekts tika iesaldēts. 2022. gada decembrī ungāru uzņēmums paziņoja, ka neplāno turpināt būvniecības finansēšanu.
Divi "Radio Brīvība" avoti Briselē pastāstīja, ka Pirmā investīciju banka un Investīciju kooperatīvā banka tika svītrotas no sankciju saraksta pēc Bulgārijas lūguma. Savukārt "RESO Kredit" izslēgšanu lūdza Francija, bet "TANEKO" - Ungārija. Bulgārijas, Francijas un Ungārijas delegācijas neatbildēja uz "Radio Brīvība" žurnālistu jautājumiem par šo situāciju.
Lasi arī: