Šveice nespētu sevi aizstāvēt pret plaša mēroga militāru uzbrukumu un tai ir jāpalielina aizsardzības izdevumi pieaugošo Krievijas draudu dēļ - tā intervijā laikrakstam “Neue Zürcher Zeitung” paziņoja Šveices armijas virspavēlnieks Tomass Zīsli.
"Mēs nevaram atvairīt draudus no attāluma, kur nu vēl pilna mēroga uzbrukumu mūsu valstij," viņš paziņoja.
Zīsli arī norādīja uz nopietnām problēmām ar Šveices armijas ekipējumu - pēc viņa teiktā, bruņotajiem spēkiem joprojām ir ievērojams ekipējuma un aprīkojuma trūkums.
"Ir satraucoši apzināties, ka reālas ārkārtas situācijas gadījumā tikai trešdaļa visu karavīru būtu pilnībā aprīkoti," skaidroja virspavēlnieks.
"Man ir skaidrs, ka ir nepieciešama brutāls godīgums. Sabiedrība un politiķi nedrīkst paļauties uz armiju, ka tā viņus aizstāvēs, ja tā to nebūs spējīga darīt," viņš norādīja.
Viņš arī paskaidroja, kāpēc Šveice līdz šim ir tik bezrūpīgi izturējusies pret karu - Zīsli atzīmēja, ka viņš saskata trīs iemeslus. Pirmkārt, pēdējais karš Šveicē notika gandrīz pirms 180 gadiem - 1847. gadā.
"Tāpēc mums nav kolektīvas atmiņas par kariem, atšķirībā, piemēram, no Igaunijas vai Polijas," viņš teica.
"Otrkārt, karš Ukrainā daudziem šķiet tāls, bet patiesībā starp mums un Ukrainu ir tikai divas valstis: Ungārija un Austrija," uzsvēra virspavēlnieks.
Un treškārt, viņš teica, pastāv uzskats, ka neitralitāte automātiski nodrošina aizsardzību, taču tas vēsturiski ir neprecīzi.
"Ir vairākas neitrālas valstis, kas bija neapbruņotas un tika iesaistītas karā. Neitralitātei ir vērtība tikai tad, ja to var aizstāvēt ar ieročiem," viņš paziņoja.
Šveice cenšas saglabāt neitralitāti kara jautājumā Ukrainā, par katru cenu izvairoties no jebkādas iesaistīšanās, tomēr pagājušā gada rudenī Šveices aizsardzības ministre Viola Amherda aicināja atcelt aizliegumu reeksportēt Šveicē ražotus ieročus uz valstīm, kurās notiek karš, tostarp Ukrainu, paziņojot, ka šāds aizliegums kaitē valsts rūpniecībai un drošībai.
Šovasar Šveice pievienojās ES 17. sankciju kārtai pret Krieviju.